Aicina doties pa “Dižgaru ceļu”

Šajā tūrisma sezonā Apes novada pašvaldības  iestāde “Apes kultūras un tūrisma centrs”  piedāvā inovatīvā un nedaudz neierastā veidā iepazīt ar Apes novadu saistīto radošo personību daiļradi kultūrvēsturiskā maršrutā “Dižgaru ceļš”.
Pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas arī tūrisma nozare pamazām atdzīvojas, un aicinājums #AtklājLatvijuDroši varētu būt pamudinājums savos vasaras maršrutos Latvijas apceļotājiem iekļaut arī “Dižgaru ceļu”. Apes novads ir bagāts ne tikai ar ievērības cienīgiem dabas objektiem, bet arī valstī atpazīstamām radošām personībām – literātiem, mūziķiem, kas potenciālajiem apmeklētājiem no citām Latvijas vietām varētu būt atklājums.

Kas slēpjas “dzejas galda” atvilktnēs?
Kā stāsta Gaujienas INFO centra vadītāja Sanita Sproģe, katrā no Apes novada pagastiem ir šādas personības. Pirmā “Dižgaru ceļa” pieturvieta ir Virešos, kur jaunatklātajā novadpētniecības centrā “Mājvieta” piedāvā iepazīt dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas daiļradi, aplūkot viņas vaļasprieku – pūču kolekciju un veikt dažādus izzinošus uzdevumus.
“Tiem, kuriem tuva un mīļa ir Kornēlijas Apškrūmas dzeja, būs iespēja pabūt vietā, kur dzejniece savulaik strādājusi, jo jaunā ekspozīcija iekārtota telpās, kur kādreiz bija bibliotēka. Iepriekš piesakot cilvēku skaitu un vēlamo laiku, var piedalīties radošā darbnīcā, kurā bērni var izgatavot katrs savu papīra grāmatzīmi – pūcīti, ko paņemt līdz un ielikt savā mīļākajā grāmatiņā. Ir iespēja arī izpildīt dažādus interesantus uzdevumus, kas paslēpušies “dzejas galda” atvilktnēs. Pieaugušie var darboties kopā ar bērniem un veikt vairākus, mazliet sarežģītākus uzdevumus, kas apslēpti noslēpumainā “dzejas galda” atvilktnēs.” stāsta S. Sproģe.

Pašiem savs Vītola līdzinieks
Dodoties tālāk uz Gaujienu, maršruts ved uz gleznaino Gaujienu, kādreizējo latviešu mūzikas dižgara Jāzepa Vītola “Paradīzi”, uz komponista memoriālo muzeju “Anniņas”, kur piedāvā noskatīties muzikāli teatralizētu uzvedumu par viņu. “Gaujieniešiem ir privilēģija, ka mums ir Jāzepa Vītola līdzinieks Jānis Krišjānis,  kuru tā arī mīļi dēvējam par “mūsu Jāzepu”. Viņa vadīta ekskursija muzeja apmeklētājiem vienmēr kļūst par “odziņu”,” saka S. Sproģe.
Gaujiena saistīta vēl ar kādu izcilu personību Latvijas kultūrā – ar dzejnieku Ojāru Vācieti. Tādēļ maršrutam var pievienot Gaujienas novada vēstures un skolu vēstures muzeju, kas atrodas  Gaujienas pils ēkā, lai iepazītu Ojāra Vācieša skolas laiku Gaujienas vidusskolā, pārlapojot grāmatas “Tās dienas acīm” lappuses.

Ojāra Vācieša bērnības zemē
“Dižgaru ceļa” nākamā pietura ir Trapene, kur visgarākā lapegļu aleja Latvijā aizved uz dzejnieka Ojāra Vācieša bērnības zemi. Apmeklējot Trapenes novadpētniecības centru, kur, izpildot dažādus uzdevumus, var iepazīt viņa dzeju un sastapt “Astoņus kustoņus”.
“Trapenē piedāvājam vairāk uzzināt arī par rakstnieku Linardu Laicenu un viņa gaitām Trapenē kā barona dārznieka māceklim, atrast savu “Laimes putnu”,” ieinteresē
S. Sproģe.

Pēdējā pieturvieta – Apē
“Dižgaru ceļa” pēdējā pieturvieta ir rakstnieces Elīnas Zālītes memoriālā māja Apē, Dārza ielā 24, kur apmeklētājus sagaida aizraujoša Izlaušanās spēle. Apē var arī vairāk uzzināt par skolotāju un folkloristu Dāvi Ozoliņu.
“Gaidām ciemos!” aicina
S. Sproģe, bet atgādina, ka pirms tam interesentiem vēlams pieteikties, saskaņojot vēlamo apmeklējuma laiku. Kontakttālruņi – Apes novada pašvaldības mājas lapā www.apesnovads.lv. Tie, kuri nolēmuši doties pa šo maršrutu, var apmeklēt uzreiz visu maršrutu, vai arī iepazīt tuvāk kādu no viņus interesējošajām ar Apes novada Dižgariem saistītajām vietām. Jāpiebilst, ka īpaši Dižgaru ceļam, atbilstoši katrai vietai, tapuši arī suvenīri – krūzītes un magnētiņi.