Ikviens cilvēks piedzimst pozitīvs. Tālākais ir atkarīgs no masu saziņas līdzekļiem.
Ikviens cilvēks piedzimst pozitīvs. Tālākais ir atkarīgs no masu saziņas līdzekļiem. Tā uzskata reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kurš vēlas dibināt nevalstisku organizāciju “Par pozitīvu domāšanu”. Ja jau viss ir tik vienkārši, tad šai organizācijai vajadzētu ieteikt neieslēgt televizoru un nelasīt laikrakstus, lai visi staigātu smaidoši un apmierināti. Daudzi arī nelasa un neskatās, tomēr tāpēc viņiem dzīve nebūt neliekas rožaina. Lai gan principā atbalstu prasību pozitīvi domāt un cenšos to darīt, tomēr uzskatu, ka nevis žurnālisti, bet pati dzīve piedāvā pārāk daudz negāciju.
Par ko lai šobrīd priecājas zemnieki? Viņi taču nevar naktīs gulēt, jo sausums un karstums samazina graudu ražu apmēram uz pusi. Vai izdosies pārdot tik daudz, lai nebūtu zaudējumi? Var jau cerēt un ticēt, tomēr no šaubu tārpa grūti izbēgt. Pieņemt visu, kā ir, un atzīt par labu, jo var būt vēl sliktāk? To spēj vien retais, un diez vai kāda rīdzinieka aicinājums “pozitīvi domāt” varētu palielināt optimistu pulku. Jā, siena laiks ir teicams, tomēr zāle ir plāna, tāpēc siena rulona satīšana prasa vairāk darba un naudas. Studenti četras un vairāk stundas stāv rindā Alma Mater, lai nodotu dokumentus studijām, par kurām jau atkal būs jāmaksā vairāk – 800 latu gadā. Ja pašiem par to pelnīšanu nav jāgādā, tad, iespējams, tas arī neuztrauc.
Piekrītu, ka vienmēr ir iemesls sūkstīties un žēloties par sliktu laiku un valdību. Šādi dzīvojot, liekas, ka ļaunāk vairs nevar būt, tāpēc nepamanām arī to, kas ir labs. Vai organizācija to palīdzēs saskatīt? Atzīšos, mani sadusmoja Ērika Stendzenieka izteikums LNT
“900 sekundēs”, ka daudzi vēlas “iespējami ātrāk notīties uz Īriju un pamest šo valsti”. Esmu tikusies ar šiem cilvēkiem un zinu, ka tas nav darīts ar vieglu sirdi. Diemžēl valsts nav nodrošinājusi iespēju ne tikai atrast darbu, bet arī nopelnīt tik daudz, lai ne tikai samaksātu par dzīvokli un paēstu, bet arī varētu maksāt par bērnu izglītību. Kuru vainot par to, ka jūnijā inflācija atkal augusi par vairāk nekā sešiem procentiem?
Manuprāt, ir tikai likumsakarīgi, ka 90 procenti iedzīvotāju netic politiskajām partijām un to politiķiem. Nav argumentu, kas atspēkotu atzinumu, ka valsts ir pilnīgā “trubā”, jo no Igaunijas ir izbraukuši 17 000 cilvēku, bet no Latvijas –
70 000 cilvēku. Nepiekrītu, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir mazāk lepnuma nekā kaimiņiem. Šis Ē.Stendzenieka atzinums neliecina par pozitīvu domāšanu. Tomēr vēlētos, lai sabiedriskā organizācija ar domubiedriem spētu apliecināt sabiedrībai, ka Latvijā pozitīvais ir līdzsvarā ar negatīvo. Turklāt nevis slavējot politiķus (pirms vēlēšanām viņi to izdarīs paši), bet informējot, kas ir izdarīts iedzīvotāju labā.
