Lielu daļu pārtikas aprakām pirts kalniņā, iepriekš to labi satinot un ieliekot kastēs (protams, to, kas nebojājās – žāvētu gaļu, miltus, putraimus, sāli un citu).
Lielu daļu pārtikas aprakām pirts kalniņā, iepriekš to labi satinot un ieliekot kastēs (protams, to, kas nebojājās – žāvētu gaļu, miltus, putraimus, sāli un citu). Virsū sakrāvām žagaru čupas un malkas ielas. Tika nokauti visi mājputni (tos ņēmām līdzi). Arī divi nelielie rukši bija spiesti šķirties no šīs pasaules. Tā viss tika sagatavots ceļam.
Iepriekšējā vakarā pirms aizbraukšanas mūsu pagalmā iebrauca vācu vezumnieki – atceros, ka viņiem bija tādi īpatnēji rati ar kulbām virsū, lieli gan tie bija. Katrus ratus vilka divi spēcīgi zirgi ar lielām un spēcīgām kājām (ļaudis runāja, ka esot speciāla zirgu šķirne – tā sauktie beļģu vilcēji). No rīta vācieši brauca prom un ieteica to darīt arī mums, jo krievi esot tuvu. To gan vācieši pateica, ka bēgļiem savi vezumi jāapklāj ar baltiem palagiem, lai pa gabalu jau būtu redzams, ka tas nav ienaidnieks, bet bēgļi, zaldātiem esot tāds rīkojums uz privātām personām nešaut.
Vienīgais ceļš, pa kuru doties prom, bija Valkas – Rūjienas šoseja. Tā bija pilna ar pajūgiem, tiem piebiedrojās divi mūsu pajūgi, kuriem aizmugurē bija piesietas govis. Mājās bija palicis sunītis un kaķis. Mums – bērniem – asaras nobira, kad viņi žēli noskatījās uz aizbraucējiem. Bet mēs ticējām, ka drīz atgriezīsimies un viņi mūs sagaidīs. Pirmajā dienā aizbraucām līdz vecā saimnieka mājām, tēvs jau agrāk uz turieni bija aizvedis ar zirgiem šādas tādas mantas. Nakti pārlaidām lielā šķūnī (tos sauca par dampjšķūņiem, jo laikam jau tie bija saistīti bieži ar kulšanām).
Otrajā dienā gatavojām zoss gaļas zupu. Katls bija pagalmā uzstādīts uz trijkāja, apakšā kurējās uguns (starp citu, šajās mājās bija arī vēl citi bēgļi). Kad zupa bija gandrīz gatava, sekoja neliels krievu lidmašīnu uzlidojums. Visi saskrējām klētī. Mūsu zirgs Princis stipri izbijās un ar visiem ratiem uzskrēja virsū zupas katlam, zupa izlija, un pusdienas bija “paēstas”.
(Turpmāk – vēl)
ansis
