Vārds, uzvārds: Astrīda Leimane. Ieņemamais amats: Alūksnes rajona galvenā valsts kultūras inspektore.
Vārds, uzvārds: Astrīda Leimane.
Ieņemamais amats: Alūksnes rajona galvenā valsts kultūras inspektore.
Svinību iemesls: šodienas vārdadiena.
Kāpēc tāds vārds: vārdu izvēlējās tēvs, jo viņa pirmo mīlestību sauca Astrīda. Bērnībā viņš mani piesmēja, ka tāds vārds tāpēc, ka esmu asa un strīdīga. Manuprāt, ir maz Astrīdu, tāpēc ar savu vārdu esmu apmierināta. Par sevi varu teikt: neesmu pelēkais, bet gan baltais un melnais cilvēks. Cilvēkiem ar mani ir grūti, jo es skaidri izvirzu mērķi sev un tādu pašu skaidrību prasu no kolēģiem un tuviniekiem. Neesmu ērts cilvēks, jo, ja vienreiz saku, ka man ir slikti, bet otrs to nedzird, tad pēc otrās vai trešās atkārtošanas man ar šo cilvēku nav kopīgas valodas. Viss, ko esmu sasniegusi, ir paveikts pašas spēkiem. Varbūt manas izvirzītās prasības reizēm ir pārāk augstas, bet dažbrīd citādāk nevar neko panākt. Neatzīstu cilvēku neizdarību un nevīžību.
Svinību vieta: Alsviķu pagastā lauku mājās.
Kas nāks ciemos: mans darbs ir tik ļoti saistīts ar svinībām un to organizēšanu, ka man svinību nebūs. Protams, es būšu gatavojusies un laipni uzņemšu visus, kas atnāks, bet speciāli nevienu neaicināšu. Tā būs iespēja uzzināt, kuri ir īstie draugi un kuri lišķi. Zinu tikai, ka man būs viesis no Valkas – darba kolēģe.
Ko liks svētku galdā: žāvētu zuti, šašliku, klinģeri un dažādus salātus.
Sapņu dāvana: tā noteikti nav mantiska. Protams, bez naudas es nevaru izdzīvot, jo tā nepieciešama manai eksistencei, bet naudai un mantai nav vērtības. Kā dāvanu vēlos saticību meitu starpā un to, lai tad, kad viņas izaugs, vienmēr atceras, kur ir mamma. Vēlos būt mīlēts cilvēks.
Mīļākie ziedi: puķzirnīši. Agrāk bija tā: kad man bija dzimšanas diena, vienmēr saņēmu tulpes un narcises, bet vārdadienā – gladiolas un asteres. Man tas bija apnicis, jo citiem dāvināja arī citādākas puķes, bet nu tā vairs nav. Man dāvina ne tikai gladiolas, asteres, tulpes un narcises, bet arī citus ziedus.
Novēlējums sev: lai arī ir cilvēki, kas saka, ka esmu mainījusies un kļuvusi nepieejamāka, es sev vēlētu nemainīties un palikt tādai, kāda esmu. Saglabāt mērķtiecīgo spītu un nemainīt savus kritērijus.
