Otro reizi Rīgā notiks geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu pasākums “Latvijas – Rīgas Praids 2006”. Paredzams, ka jūlijā tajā piedalīsies ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu – Zviedrijas, Krievijas, Lietuvas, Somijas un Igaunijas – pārstāvji.
Otro reizi Rīgā notiks geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu pasākums “Latvijas – Rīgas Praids 2006”. Paredzams, ka jūlijā tajā piedalīsies ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu – Zviedrijas, Krievijas, Lietuvas, Somijas un Igaunijas – pārstāvji. Skandināvijā, Rietumeiropā un Ziemeļamerikā praidi ir savdabīgs indikators, kas liecina par katras valsts sabiedrības, politikas un kultūras atbilstību vispārpieņemtajiem brīvības, tolerances un demokrātijas principiem. Šaubos, vai Latvijas varas pārstāvji, politiķi un daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji būs kļuvuši iecietīgāki pret pasākuma rīkotājiem nekā pagājušā gada vasarā. Žurnālista Jāņa Dombura rīkotā diskusija televīzijā skaidri iezīmējās divu pušu nesamierināma nostāja un nešaubīga pārliecība par sava viedokļa pareizību. Turklāt aptaujā 5745 cilvēki prasīja aizliegt praida gājienu Rīgas centrā. Tā rīkotāji ar neslēptu smīnu reaģēja uz īpašu uzdevumu ministres sabiedrības integrācijas lietās Karīnas Pētersones aicinājumu rīkoties ar izpratni un iecietību pret sabiedrībā pieņemtajām normām.
Praida laikā paredzēta konference “Seksuālo minoritāšu tiesiskais stāvoklis Latvijā”, Nevalstisko organizāciju diskusija, filmas demonstrēšana un citi pasākumi, kuru mērķis ir rosināt domāt par cilvēcisku cieņu un demokrātiskām pamatvērtībām. Jautājums tikai, kāpēc nekas tamlīdzīgs nebija organizēts iepriekš, jo pēc karstajiem pagājušās vasaras praida notikumiem viss noklusa. Vai varbūt gājiena organizatoru interesēs ir parādīt citu valstu pārstāvjiem, cik nesagatavota seksuālo minoritāšu tiesību atzīšanai ir Latvijas sabiedrība? Droši vien arī Zviedrijā tas nenotika vienā mirklī. Jā, tur atzīst viendzimuma laulības, bet tieši zviedri vēlas iepazīt Latvijas likumdošanu, kas to aizliedz. Varbūt pieredze liecina, ka šis solis tomēr nav bijis pareizs?
Neiecietīgi esam ne tikai pret cilvēkiem ar citādu seksuālo orientāciju. Reizēm pat grūti formulēt, kāpēc nepatīk kaimiņš, radinieks vai pretimnācējs. No strīda, pat kautiņa iespējams izvairīties, ja esam noskaņoti rast savstarpēju sapratni. Ir tikai viens spēks, kurš var atvērt cilvēku sirdis – tā ir mīlestība. Kamēr neesmu to sapratusi un iemācījusies, neesmu ne par mata tiesu labāka par tiem, kuri vēlas savas tiesības un taisnību izcīnīt ar revolucionārām metodēm. Tikai ar mīlestību var saraut aizdomu aizsegu un naidu, kas paslēpies sirds stūrītī. Tā ir vienīgais vairogs, kurš spēj atvairīt naida un ļaunuma bultas, šaubas un neveiksmes.
Varbūt vēl pēc gada spēsim ieskatīties acīs, ieklausīties lesbietēs un gejos bez luteriskās baznīcas nostādnes – runāt ar viņiem tikai kā ar grēku nožēlotājiem. Katra sirds ilgojas pēc siltuma un mīļiem vārdiem. Mācīsimies mīlēt un meklēsim spēku piedot!
