Alūksnes rajona mežiem pagājušā gada janvāra un maija vētra nodarīja ievērojamus postījumus.
Alūksnes rajona mežiem pagājušā gada janvāra un maija vētra nodarīja ievērojamus postījumus. To ietekmē ne tikai aizgāja bojā un tika bojātas mežaudzes vairāk nekā
10 330 hektāru platībā, bet ir arī izjaukta vienmērīga koksnes izmantošana gadu no gada.
Pāraugušu un pieaugušu valdošo koku, izņemot apsi, kā arī briestaudzes ir mazāk nekā vidēja vecuma mežaudzes.
“Pāraugušu koku, izņemot apsi, apjoms ar katru gadu samazinās. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados nedaudz samazināsies arī koksnes izmantošana. Ideāli būtu, ja koku sugas pēc vecuma sadalītos puslīdz līdzīgi. Tad koksnes resursu apjoms tautsaimniecībā būtu vienmērīgs. Tuvākajos gados Latvijas kā koksnes resursiem bagātas valsts statuss acīmredzot mainīsies. Prognozē, ka šogad privātajos mežos cirtīs apmēram par diviem miljoniem kubikmetru koksnes mazāk, bet valsts mežos – par vienu miljonu kubikmetru koksnes vairāk, tātad par vienu miljonu samazināsies kopējais ciršanas apjoms,” stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Samazinās egļu audzes
Sevišķi egļu audzēs ikgadējais iegūstamās koksnes daudzums nebūs tik liels kā iepriekš. Inventarizācijas dati liecina, ka egļu platības ir samazinājušās par diviem procentiem. Šī koku suga visvairāk cieta vētrā. Ilgstošā periodā egļu stādījumus mākslīgi vai dabīgi atjaunos, bet zaudējumus rada meža resursu neritmiska izmantošana. Lai gan vētras postījumi palielināja ciršanas iespējas, Alūksnes rajonā ciršanas apjoms ir stabilizējies apmēram pusmiljona kubikmetru apjomā. Iespējams, ka šis būs pirmais gads, kad ciršanas apjoms samazināsies, ja izstrādi nepalielinās valsts mežos.
Vai priedes būs pēc gadsimta?
Privātajos mežos pērn izcirta apmēram tikpat, cik valsts mežos, tātad arī atjaunot vajadzētu tikpat. Diemžēl valsts mežos atjauno 80 procentus izcirstās platības, bet pārējie īpašnieki un lietotāji – tikai 20 procentus. Lai gan pēdējos gados privāto mežu īpašnieki atjauno un kopj lielākas jaunaudžu platības, šī tendence turpinās visus gadus, kopš Latvija ieguvusi neatkarību un cilvēki – zemi un mežus.
Galvenā koku suga ir bērzs, ko stāda privātajos mežos. Tam seko egle un priede. Valsts mežos apse atjaunota ir tikai 3 procentos platību, bet privātajos – 16 procentos, bērzs attiecīgi – 21 un 46 procenti.
“Toties priede, kas vienmēr bijusi Latvijas galvenā koku suga, privātajos mežos atjaunota tikai 5 procentos platību. Tas nozīmē, ka pēc 100 gadiem tagadējo 33 procentu priežu audžu vietā būs pavisam maz šo koku, jo pat valsts mežos neatjauno tik daudz priežu, cik izcērt,” uzsver A.Krēsliņš.
Mežs nav kartupeļu lauks
“Katru gadu atjaunoto mežu platība palielinās, bet pērn vairāk rūpju prasīja vētras postījumu seku likvidēšana, tāpēc īpašniekiem nebija laika un iespēju jaunaudžu stādīšanai. Labāk ir veicies Bejas mežniecībā, kur atjaunoti koku stādījumi 260 hektāru platībā,” atzīst virsmežniecības inženieris konsultants Gvido Reismanis. Diemžēl izdarīta ir tikai piektā daļa no tā, kas būtu vajadzīgs. A.Krēsliņš skaidro, ka mežā nevar rīkoties kā kartupeļu laukā. Ja aizmirst izvagot un kopt, tad ražas rudenī nebūs, bet nākampavasar varēs stādīt atkal. Mežā var gaidīt divus gadus, bet pēc tam kaut ko labot ir grūti.
Tas ir iemesls, kāpēc tagad ir maz pāraugušu koku, izņemot apsi, kurus var cirst. Tas nozīmē, ka privātajos mežos gandrīz visas ciršanas iespējas ir izmantotas. Neviens bizness nevar ilgstoši pastāvēt, ja neiegulda līdzekļus attīstībā. Jo mazāk rūpējas par meža atjaunošanu un kopšanu, jo tā kvalitāte ir sliktāka. “Bez kopšanas labu mežu nevar izaudzēt. Salīdzinājumā ar 2004.gadu koptas par 70 hektāriem lielākas platības. Valsts mežos to dara visu laiku,” atzīst G.Reismanis. Tiesa, stādi ir dārgi. Turklāt audzētavās stādi ir iepriekš jāpasūta, jo pavasaros to trūkst.
Soda ne tikai par patvaļību
Virsmežniecības juriste Inita Vērse informē, ka pagājušajā gadā par meža apsaimniekošanas pārkāpumiem sastādīti 178 protokoli. Joprojām aktuāla ir patvaļīga koku ciršana, par to sastādīti 28 protokoli, turklāt 10 – Kolberģa mežniecībā. Ierosināta 21 krimināllieta, un trīs personas sodītas administratīvi. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pārkāpumu skaits ir mazāks, tātad arī mežam nodarītie zaudējumi samazinās.
“Tomēr optimismam nav iemesla, jo 149 personām sastādīti protokoli par to, ka likumā noteiktajā termiņā nav atjaunojuši mežu. 76 īpašnieki sodīti administratīvi ar naudas sodu, to kopējā summa – 5135 lati,” stāsta I.Vērse. Viņa norāda, ka diezgan daudz ir gadījumu, kad patvaļīgi kokus cērt īpašnieki. Viņiem nav ciršanas apliecinājuma vai arī neievēro apliecinājuma nosacījumus. Šajā gadā jau sastādīti desmit protokoli par pārkāpumiem mežos.
***
Fakti
Alūksnes virsmežniecības uzraudzībā ir 138 162,5 hektāri mežu.
Mežus apsaimnieko vairāk nekā 6,3 tūkstoši īpašnieku un lietotāju.
Lielākais meža apsaimniekotājs ir valsts, tās rīcībā ir 75 047,6 hektāri mežu.
Zemnieku saimniecības un pārējie zemes lietotāji apsaimnieko 63 114,9 hektārus mežu.
Pagājušajā gadā izsniegti ciršanas apliecinājumi valsts mežos 6522,3 hektāru un pārējos mežos – 6977,2 hektāru platībā.
