Austrumvidzemē, valsts mežā, cīņai pret egļu astoņzobu mizgrauzi pievilinās putnus, izliekot tiem 400 būrīšus ligzdu vīšanai.
Austrumvidzemē, valsts mežā, cīņai pret egļu astoņzobu mizgrauzi pievilinās putnus, izliekot tiem 400 būrīšus ligzdu vīšanai.
Šos pasākumus plānots veikt arī valsts mežā Alūksnes rajonā, kur Apes pusē vien akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” viena iecirkņa teritorijā pērn stihijas dēļ bija aptuveni 40 000 kubikmetru koksnes vējgāžu, tas ir gadā cērtamās koksnes apjoms.
Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis informē, ka nepieciešamības gadījumā nelielā apjomā plānots arī kukaiņus pievilināt ar ķīmisku vielu.
“Akcentu liekam uz dabiskas metodes izmantošanu, pievilinot putnus, kas ir dabiski kukaiņu iznīcinātāji. Otro metodi – kukaiņu slazdus – lietosim ierobežoti, jo metode ir riskanta. Ja darbības ir neprecīzas, var radīt vēl lielāku postu, kukaiņus pievilinot kādā vienā vietā. Labāk, lai tie visā teritorijā ir izkaisīti vienlaidus. Tā metode ir tāda, ka ar smaržu pievilina kukaiņus tādā kā piltuvītē. No turienes kukaiņus pēc tam savāc un iznīcina – sadedzina. To darīs mūsu speciālisti. Šī metode jau pērn pielietota Kurzemē, kur vējgāžu skaits ir četrreiz lielāks nekā Vidzemē. Tur ir vajadzīgas ekstremālas metodes cīņai pret mizgrauzi,” saka A.Dudelis.
Viņš klāsta, ka vētru gāztie koki, kas vēl nav izvesti no meža, ziemas aukstumā bija “iekonservēti” un nebojājās. Taču situācija strauji var mainīties, ka pavasaris sāksies ar strauju gaisa temperatūras paaugstināšanos. Tādā gadījumā paredzama strauja kukaiņu savairošanās. Atsevišķas kukaiņu sugas ir bīstamas kokiem, sevišķi skujkokiem. Necīnoties ar šiem kukaiņiem, ir paredzama vēja gāzto koku strauja bojāšanās un tāpēc arī zaudējumi, jo kukaiņi vējgāzes var aprīt ātrāk, nekā mežsaimniecības darbinieki fiziski spēj tās nokopt.
“Divus milimetrus lielais kukainis izraisa arī vēja negāzto egļu nokalšanu, kā arī bojā sagatavotus kokmateriālus, jo veicina koksnes zilēšanu. Tādu koksni eksportēt nevarēs. Piemēram, Lielbritānijā tādu koksni, kur ir mizgrauzis, nemaz nelaiž iekšā. Šādu koksni var izmantot vienīgi būvniecībā Latvijas teritorijā,” saka A.Dudelis.
Austrumvidzemes mežsaimniecība savā darbības stratēģijā vadās pēc zinātnieka Mārtiņa Bičevska ieteikumiem, viņš izpētījis situāciju valsts mežā pēc pagājušā gada vētrām un prognozējis egļu astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos skujoku mežos, ja klimatiskie apstākļi būs tam labvēlīgi.
A.Dudelis klāsta, ka pērn mežos piedzīvotās lielās vētras seku likvidācija vēl nav beigusies. Līdz šim Austrumvidzemes mežniecība ir pārdevusi 250 000 kubikmetru vēja sagāzto koku, tā ir aptuveni puse no visa apjoma, ko mežsaimniecība nocērt katru gadu. Vēja gāztos kokus mežsaimniecība ir spiesta pārdot lētāk. “Pēc vētrām tirgū koksnei cena samazinājās par pusi,” saka A.Dudelis. Viņa pārstāvētās mežsaimniecības darbinieki pēc lielajām vētrām ir strādājuši ar pārslodzi, tomēr viss vēl nav padarīts.
Austrumvidzemes mežsaimniecība apsaimnieko valsts mežu Gulbenes, Alūksnes un Valkas rajonā.
