Vakar Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē Valdai Ķirpai, Ates muzeja vadītājai, pasniedza Kultūras ministrijas prēmiju.
Vakar Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē Valdai Ķirpai, Ates muzeja vadītājai, pasniedza Kultūras ministrijas prēmiju. Viņa ir starp tiem bibliotēku, muzeju un tautas mākslas darbiniekiem, kuri guvuši atzīstamus panākumus.
“Valda Ķirpa ir pelnījusi atzinību tieši šajā nominācijā – par pašaizliedzīgu un kvalitatīvu darbu ar sabiedrību. Prieks, ka Muzeju valsts pārvalde to ir saskatījusi un izvirzījusi apbalvošanai. Iespējams, ka taisnība teicienam – pravieti savās mājās neatzīst, tāpēc ir tik nozīmīgi, ka darbs novērtēts ar skatu no malas,” saka valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere.
Ates muzejs nes Latvijas vārdu pasaulē, to ir apmeklējuši daudzi ārzemju viesi. Par to priecājas ekskursanti, kas iepazīst mūsu tautas vēsturi, tikumus un tradīcijas. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Anna Pušpure atceras, ka pilsētas ciemiņiem vienmēr cenšas parādīt Alūksnes kultūrvēsturiskās vietas, bet pēc tam parasti izsaka vēlmi redzēt Ates dzirnavu muzeju. “Kad ir redzētas Ates dzirnavas, tad dzirdam atzinumu, ka tā ir unikāla vieta. Daudzi izsaka vēlmi braukt uz Pļaujas svētkiem, lai paši iejustos senču dzīves un darba procesos,” uzsver A.Pušpure. Viņa novēl kolēģei V.Ķirpai pilnveidot muzeju, kas ir mūsu tautas vēstures un gudrības krātuve.
Pagājušajā gadā muzejā pēc gada pārtraukuma atjaunoja Pļaujas svētku tradīciju. Pasākumā piedalījās gandrīz divi tūkstoši apmeklētāju. Tā ir vienīgā reize gadā, kad muzejā iedarbina seno lauksaimniecības tehniku un katrs var izmēģināt kult labību ar spriguli, malt graudus ar rokas dzirnavām, kulstīt un sukāt linus vai skābēt kāpostus. V.Ķirpa atzīst, ka ir pateicīga daudziem Kalncempju pagasta ļaudīm, kuri neatsaka palīdzēt ne svētku reizēs, ne ikdienā.
Mārīte DzeneVakar Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē Valdai Ķirpai, Ates muzeja vadītājai, pasniedza Kultūras ministrijas prēmiju. Viņa ir starp tiem bibliotēku, muzeju un tautas mākslas darbiniekiem, kuri guvuši atzīstamus panākumus.
“Valda Ķirpa ir pelnījusi atzinību tieši šajā nominācijā – par pašaizliedzīgu un kvalitatīvu darbu ar sabiedrību. Prieks, ka Muzeju valsts pārvalde to ir saskatījusi un izvirzījusi apbalvošanai. Iespējams, ka taisnība teicienam – pravieti savās mājās neatzīst, tāpēc ir tik nozīmīgi, ka darbs novērtēts ar skatu no malas,” saka valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere.
Ates muzejs nes Latvijas vārdu pasaulē, to ir apmeklējuši daudzi ārzemju viesi. Par to priecājas ekskursanti, kas iepazīst mūsu tautas vēsturi, tikumus un tradīcijas. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Anna Pušpure atceras, ka pilsētas ciemiņiem vienmēr cenšas parādīt Alūksnes kultūrvēsturiskās vietas, bet pēc tam parasti izsaka vēlmi redzēt Ates dzirnavu muzeju. “Kad ir redzētas Ates dzirnavas, tad dzirdam atzinumu, ka tā ir unikāla vieta. Daudzi izsaka vēlmi braukt uz Pļaujas svētkiem, lai paši iejustos senču dzīves un darba procesos,” uzsver A.Pušpure. Viņa novēl kolēģei V.Ķirpai pilnveidot muzeju, kas ir mūsu tautas vēstures un gudrības krātuve.
Pagājušajā gadā muzejā pēc gada pārtraukuma atjaunoja Pļaujas svētku tradīciju. Pasākumā piedalījās gandrīz divi tūkstoši apmeklētāju. Tā ir vienīgā reize gadā, kad muzejā iedarbina seno lauksaimniecības tehniku un katrs var izmēģināt kult labību ar spriguli, malt graudus ar rokas dzirnavām, kulstīt un sukāt linus vai skābēt kāpostus. V.Ķirpa atzīst, ka ir pateicīga daudziem Kalncempju pagasta ļaudīm, kuri neatsaka palīdzēt ne svētku reizēs, ne ikdienā.
