Vienā no pašām pirmajām pavasara dienām Ziemeru pagasta pensionāri kuplā pulciņā devās uz kaimiņpagastu – Veclaiceni.
Vienā no pašām pirmajām pavasara dienām Ziemeru pagasta pensionāri kuplā pulciņā devās uz kaimiņpagastu – Veclaiceni.
Vispirms paciemojāmies bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Mauriņi” pie Gunitas Virkas. Apskatījuši un izpriecājušies par dažādo dzīvnieku saimi, pulcējāmies pirtiņas mājīgajā siltumā, kur saimniece mūs cienāja ar medu, veselības tējām un kazas sieru. Klausoties Gunitas stāstījumu par saimniekošanas būšanām un nebūšanām, ne viens vien no mums klusībā nopūtās: “Eh, ja varējis pāris desmit gadiņu nomest, tad varētu arī kaut ko tamlīdzīgu uzsākt.”
Tālākais ceļš mūs aizveda uz Veclaicenes tautas namu, kura telpas todien bija atvēlētas rokdarbiem. Izstrādājumi – no liela pārklāja līdz mazai, smalkai sedziņai, no džempera līdz cimdu pārim – tie visi bija apbrīnas vērti. Izdoma, krāsu salikums un pacietība, kas pazīstama arī mūsu pagasta rokdarbniecēm, runāja savu valodu, kas vienā vārdā skanēja – skaisti.
Uz smeldzīga muzikāla viļņa mūs pacēla un aiznesa trīs dziedošu kolektīvu sniegums. Ak, skaistā jaunība! Un tomēr dzīve rit tālāk ar saviem priekiem un bēdām. Par to liecināja arī joku pilnie skeči. Reti jau mūsu gada gājuma cilvēki var noklausīties koncertu, satikt ilgāk neredzētus paziņas. Šoreiz bija tāda atkalredzēšanās reize. Mielasts, sirsnīgas sarunas, pieredzes apmaiņa, kopīgas dziesmas un dejas solis.
Paldies šā pasākuma viesmīlīgajām saimniecēm! Mēs jutāmies gaidīti!
