Nemirstīgā. Sirdi pārņem prieka dvesma Kaut kas noticis ir jauns: Mātes klēpī izaug bērniņš.
Nemirstīgā
Sirdi pārņem prieka dvesma Kaut kas noticis ir jauns:
Mātes klēpī izaug bērniņš.
Varbūt kādam tas ir kauns?
Katra laba māmuliņa
Ir par savu bērnu lepna:
Lolo, audzina un skolo,
Savu bērnu tautās ved.
Bērns ir laime, bērns ir prieks,
Bērns ir dzimtas turpinājums.
Katra māte dzīvo bērnā,
Bērnu mātes nenomirst.
Saucēja balss tuksnesī
Kad skumjas pārņem manu sirdi,
Tā ļoti sāpīgi man pukst.
Un iekšā sauc kāds: “Vai tu dzirdi,
Kā tavu vārdu domas čukst?”
“Kliedz, kliedz un vēlreiz
Sāpes izkliedz!”
Tā tuksnesī kāds saucējs kliedz.
“Bet kāpēc manu trauslo sirdi
Neviens ar savu nedziedē?”
Rau, manu kliedzienu pat nedzird,
Jo apkārt tikai kurlie vien.
Tā varu sāpēs viens pats nomirt,
Un to pat neredzēs neviens.
“Kliedz, kliedz un vēlreiz
Sāpes izkliedz!”
Tā tuksnesī kāds saucējs kliedz.
“Bet kāpēc manu trauslo sirdi
Neviens ar savu nedziedē?”
Kad skumjas pārņem manu sirdi,
Sāp manī dvēsele un gars.
Un iekšā sauc kāds: “Vai tu dzirdi,
Kā tavu vārdu domas čukst?”
“Kliedz, kliedz un vēlreiz
Sāpes izkliedz!”
Tā tuksnesī kāds saucējs kliedz.
“Bet kāpēc manu trauslo sirdi
Neviens ar savu nedziedē?”
