Pēdējās dienās putnu gripas vīrusa paveids konstatēts putniem Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Rumānijā, Ungārijā, Vācijā un Krievijas Dagestānas Republikā..
Pēdējās dienās putnu gripas vīrusa paveids konstatēts putniem Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Rumānijā, Ungārijā, Vācijā un Krievijas Dagestānas Republikā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tuvāko nedēļu laikā pastiprinās drošības pasākumus pret putnu gripas izplatību Latvijā.
“Vēl ir sals, tāpēc pagaidām nekas nedraud. Tiesa, ir jāpārdomā, kā rīkosimies pavasarī, ja būs putnu gripas draudi. Pārtikas un veterinārie darbinieki ir iepazinušies ar informāciju un pieejamo literatūru. Sastādīts rīcības plāns ārkārtējas situācijas gadījumos, sagatavots nepieciešamais aprīkojums un inventārs. Notiks Alūksnes rajona ārkārtējās komisijas sēde. Tajā izveidos darba grupas dažādu ārkārtēju situāciju, arī bīstamu infekciju, novēršanai,” informē PVD Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds.
Viņš pieļauj, ka pavasarī uz Latviju lidojošie gājputni kādā atpūtas vietā var inficēties no slimiem putniem. SIA “Vistako” putnu fermas ir slēgta tipa, tāpēc tur vistas nevar nonākt kontaktā ar gājputniem. Par mājputnu iežogošanu ir jārūpējas zemniekiem un piemājas saimniecību īpašniekiem.
“Līdz jūnijam būtu jāuzmana vistas, zosis un pīles, lai tās pasargātu no infekcijas draudiem. Pavasarī pļavās veidojas lāmas, kurās nosēžas gulbji un meža pīles. Ja tuvumā ir ferma, vajadzētu apdomāt, vai tur laist mājputnus, suni, kas var atnest mājās beigtu putnu,” pieļauj M.Kamerāds. Lai gan inficēšanās iespēja ir minimāla, tomēr viņš iesaka būt apdomīgiem.
“Teorētiski var pieļaut, ka gājputni atnesīs putnu gripu līdz Latvijai. Tomēr tāda iespēja ir neliela, jo inficētie putni mirst divu diennakšu laikā. Protams, var domāt, ka ar putnu gripu slims putns nolido 100 līdz 200 kilometrus un tad nomirst. Tajā vietā tas aplipina citus putnus, kuri gatavojas lidot šurp. Manuprāt, nav pamata satraukumam, tā uzskata arī Latvijas vadošie ornitologi, ar kuriem esmu runājis,” atzīst ornitologs Jānis Cīmiņš.
Tiesa, neviens nevar izvērtēt, cik liela ir šī iespēja. Inficētie putni izdala vīrusu ar fekālijām un deguna, acu izdalījumiem. To var uzņemt ar barību vai ūdeni. Vīrusu pārnēsā ne tikai ar inficētiem putniem, bet arī ar fermas aprīkojumu, olu kastēm, barību un transporta līdzekļiem. Svarīgi ir izvairīties no kontakta ar savvaļas putniem, it sevišķi ūdensputniem, kā arī ievērot personisko higiēnu.
Madonas reģionālās vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājs Aldis Verners prognozē, ka pirmie gājputni varētu parādīties marta beigās, aprīļa sākumā. Daudz Latvijas gulbju ziemo netālu Baltijas jūras piekrastē, Kuršu kāpu teritorijā un Polijas piekrastē.
Savukārt inficētie gulbji varētu būt no valstīm, kurās tie arī ziemo, tikai no neaizsalstošiem ezeriem pārceļas uz jūru. “Par inficēšanās iespēju neņemos spriest, bet uz Latviju pagaidām neviens nelidos. Līdz ar pavasara iestāšanos gaidāma visa veida gripas vīrusu aktivitātes samazināšanās, tāpēc var cerēt, ka slimības izplatība apstāsies līdz nākamajai ziemai,” spriež A.Verners.
Cilvēkiem bīstamais putnu gripas paveids Eiropā atklāts tikai migrējošiem savvaļas gulbjiem, bet eksperti baidās, ka vīrusa izplatīšanās starp vistām un citiem uzturā lietotiem putniem ir tikai laika jautājums.
