Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā bija par pieciem pašdarbības kolektīviem mazāk nekā 2004.gadā.
Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā bija par pieciem pašdarbības kolektīviem mazāk nekā 2004.gadā. Toties salīdzinājumā ar Dziesmu svētku jeb 2003.gadu ir par 14 kolektīviem mazāk.
“Pašlaik Alūksnes rajonā ir 105 pašdarbības kolektīvi. Samazinājums ir diezgan būtisks, tomēr kori ir visstabilākie. Tikai Veclaicenes jauktais koris vairs nedzied, bet pārējie strādā aktīvi. Tāpat stabili ir vokālie ansambļi, turklāt to skaitam ir tendence palielināties. Divos gados izveidoti seši jauni ansambļi,” salīdzina Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos Sanita Eglīte.
Sevišķi samazinās deju kolektīvu skaits. Gada laikā “pazuduši” 7, tāpēc pērn bija vairs tikai 12 deju kolektīvi. Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka jauni vīrieši devušies darbā uz Īriju vai citu valsti, tāpēc pagastos grūti atrast astoņus pārus. Dziesmu svētku likums paredz, ka katru gadu kolektīviem ir jāpiedalās skatē un jābūt ne mazāk kā astoņiem pāriem. “Tā nav kultūras politika, kas jāmaina, lai cilvēki paliktu laukos,” saka S.Eglīte. Toties drāmas kolektīvu skaits ar katru gadu palielinās. Tagad ir 25, no tiem 9 ir bērnu kolektīvi, bet tie ir tautas namos, nevis skolās.
Amatiermākslā darbojas vairāk nekā seši procenti rajona iedzīvotāju jeb 1488 pašdarbnieki. Visās 19 pašvaldībās, izņemot Kalncempju pagastu, ir kaut viens (Annas pagastā) vai divi (Mālupes pagastā) kolektīvi. Visvairāk – pa desmit kolektīviem – ir Alūksnes un Apes pilsētā, pa deviņiem – Alsviķos un Gaujienā. “Labi būtu, ja veidotos interesentu grupa, kura rosina veidot kādu kolektīvu. Ja vispirms atrod vadītāju un cenšas meklēt dalībniekus, tad rezultāts nav tik labs. Kolektīvam ir jāpierāda spēja pastāvēt un darboties, lai pašvaldība domātu par atbilstošu atalgojumu,” atzīst S.Eglīte. Tomēr nevar būt tā, ka pulciņa vadītājam maksā 10 līdz 15 latus mēnesī. Vai par tādu samaksu ir ieinteresēti sagatavot kolektīvus tā, lai vērtēšanas komisija nepārmestu?
Skates liek kolektīviem sevi parādīt iespējami labi. Protams, var veikties vai arī neveikties, jo tas ir mirkļa vērtējums. “Katru gadu mērķdotāciju summa palielinās, tas nozīmē, ka kolektīvi strādā labāk,” akcentē S.Eglīte. Katrā pašvaldībā ir koncerti vai teātra izrāde, kurā vērtē savējos. Maz ir tādu kolektīvu, kas ar koncerta programmu var doties ārpus sava rajona. Stimuls programmu veidošanai ir projektu konkurss, ko trešo gadu rīko Alūksnes rajona padome. Pašlaik vērtē iesniegtos projektus.
Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā bija par pieciem pašdarbības kolektīviem mazāk nekā 2004.gadā. Toties salīdzinājumā ar Dziesmu svētku jeb 2003.gadu ir par 14 kolektīviem mazāk.
“Pašlaik Alūksnes rajonā ir 105 pašdarbības kolektīvi. Samazinājums ir diezgan būtisks, tomēr kori ir visstabilākie. Tikai Veclaicenes jauktais koris vairs nedzied, bet pārējie strādā aktīvi. Tāpat stabili ir vokālie ansambļi, turklāt to skaitam ir tendence palielināties. Divos gados izveidoti seši jauni ansambļi,” salīdzina Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos Sanita Eglīte.
Sevišķi samazinās deju kolektīvu skaits. Gada laikā “pazuduši” 7, tāpēc pērn bija vairs tikai 12 deju kolektīvi. Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka jauni vīrieši devušies darbā uz Īriju vai citu valsti, tāpēc pagastos grūti atrast astoņus pārus. Dziesmu svētku likums paredz, ka katru gadu kolektīviem ir jāpiedalās skatē un jābūt ne mazāk kā astoņiem pāriem. “Tā nav kultūras politika, kas jāmaina, lai cilvēki paliktu laukos,” saka S.Eglīte. Toties drāmas kolektīvu skaits ar katru gadu palielinās. Tagad ir 25, no tiem 9 ir bērnu kolektīvi, bet tie ir tautas namos, nevis skolās.
Amatiermākslā darbojas vairāk nekā seši procenti rajona iedzīvotāju jeb 1488 pašdarbnieki. Visās 19 pašvaldībās, izņemot Kalncempju pagastu, ir kaut viens (Annas pagastā) vai divi (Mālupes pagastā) kolektīvi. Visvairāk – pa desmit kolektīviem – ir Alūksnes un Apes pilsētā, pa deviņiem – Alsviķos un Gaujienā. “Labi būtu, ja veidotos interesentu grupa, kura rosina veidot kādu kolektīvu. Ja vispirms atrod vadītāju un cenšas meklēt dalībniekus, tad rezultāts nav tik labs. Kolektīvam ir jāpierāda spēja pastāvēt un darboties, lai pašvaldība domātu par atbilstošu atalgojumu,” atzīst S.Eglīte. Tomēr nevar būt tā, ka pulciņa vadītājam maksā 10 līdz 15 latus mēnesī. Vai par tādu samaksu ir ieinteresēti sagatavot kolektīvus tā, lai vērtēšanas komisija nepārmestu?
Skates liek kolektīviem sevi parādīt iespējami labi. Protams, var veikties vai arī neveikties, jo tas ir mirkļa vērtējums. “Katru gadu mērķdotāciju summa palielinās, tas nozīmē, ka kolektīvi strādā labāk,” akcentē S.Eglīte. Katrā pašvaldībā ir koncerti vai teātra izrāde, kurā vērtē savējos. Maz ir tādu kolektīvu, kas ar koncerta programmu var doties ārpus sava rajona. Stimuls programmu veidošanai ir projektu konkurss, ko trešo gadu rīko Alūksnes rajona padome. Pašlaik vērtē iesniegtos projektus.
