Eiropas Savienība varētu izveidot uzvedības kodeksu masu saziņas līdzekļu žurnālistiem, lai nepieļautu sašutuma viļņa atkārtošanos, kādu izraisīja pravieša Muhameda karikatūru publicēšana Eiropas valstu laikrakstos.
Eiropas Savienība varētu izveidot uzvedības kodeksu masu saziņas līdzekļu žurnālistiem, lai nepieļautu sašutuma viļņa atkārtošanos, kādu izraisīja pravieša Muhameda karikatūru publicēšana Eiropas valstu laikrakstos. Tas mudinātu reliģiju jautājumos būt apdomīgiem.
Jau sen par aksiomu kļuvusi patiesība, ka vārds, arī vārda brīvība, ir abpus griezīgs zobens. Jo lielākas ir brīvības dotās tiesības, jo lielāku atbildību tās uzliek. Tagad strīdas, vai pravieša Muhameda karikatūras ir vārda brīvības izpausme vai musulmaņu ticības apvainojums. Gan viens, gan otrs, tāpēc drīzāk jārunā par brīvības robežu. Atcerēsimies, kā bērnībā cits citu ķircinājām ar jautājumu, cik dziļi zaķis skrien mežā. Līdz pusei, jo pēc tam tas jau skrien laukā. Tāpat vārda brīvība var kļūt par visatļautību, ja pārkāpj nemanāmu robežu.
Šaubos, vai to ievērot palīdzētu uzvedības kodekss. Nav iespējams paredzēt un noteikt rīcību visos gadījumos, kad brīvības apziņā vajadzētu apstāties, lai neciestu citu cilvēku brīvība. Spānijas likumdošana vienlīdz aizstāvot ticīgos un neticīgos pret aizvainojumiem. Tiesa, ticības un nacionālās jūtas ir īpaši sargājamas. Rietumu un austrumu valstu kultūras, tradīcijas ir atšķirīgas. Tieši tādēl ir nepieciešams zināt, izprast un cienīt arābu tautu prasību – nekad un nekādā veidā neaizskart pravieti. Vainojams nav tikai izteiksmes veids. Muhameds musulmaņu ticīgajiem ir augstāks par tēvu un māti, svēts un neaizskarams. Nevienam nav tiesību ievainot citu cilvēku garīgo pasauli.
Ir cilvēki, kas uzskata – musulmaņiem nevajadzētu apvainoties, jo par sevi karikatūrās pasmejas pasaulē un Latvijā pazīstami valstsvīri. Vai patiesi viņus var salīdzināt ar svēto? Ir daudz citu lietu, kas liecina – vērtību sistēma ir sašķobījusies. “Cilvēkam Dieva likums ir ierakstīts sirdī,” teicis vācu filozofs Johans Gotfrīds Herders. Ja tā nav, tad likumu kodekss un tiesas lēmums neko daudz nespēj mainīt. Protams, nav atbalstāma vardarbība, Eiropas valstu karogu dedzināšana. Daudzi musulmaņi to atzīst, bet sadusmotus jauniešus ne vienmēr izdodas apturēt. Domāju, ir vērts ieklausīties musulmaņu nerakstītā likumā “Ja pretinieks noliek ieročus, tad viņam neuzbrūk”.
Mūsu sirdsapziņa ir vistaisnākais tiesnesis, kamēr to neesam nogalinājuši.
