Lai stāstītu par pirmajās 100 dienās paveiktajiem svarīgākajiem darbiem, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks uz sarunu aicināja rajona laikrakstu žurnālistus.
Lai stāstītu par pirmajās 100 dienās paveiktajiem svarīgākajiem darbiem, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks uz sarunu aicināja rajona laikrakstu žurnālistus.
– Kādas investīcijas šajā laikā ir izdevies piesaistīt Alūksnei?
– Mans mērķis, iesaistoties politikā, ir radīt tādu situāciju Latvijā, arī Eiropas Savienībā, ka katra valsts iestāde, pašvaldības uzņēmums skaidri zina savu nākotni vismaz turpmākos četrus gadus. Pašreizējā sistēma manī rada lielas skumjas. Ja Latvijā godīgi būtu sadalīti visu fondu un valsts līdzekļi, tad Alūksnes attīstībai katru gadu vajadzēja būt vairāk nekā 500 000 latu investīciju. Tagad reizēm nesaņemam pat 100 000 latu. Turklāt partijas, piešķirot līdzekļus, pasniedz to kā savu devumu. Bet tā ir Latvijas valsts, nodokļu maksātāju nauda. Pašlaik Latvijā uz vienām un tām pašām vietām regulāri aizplūst lielas naudas summas, pārējām, tostarp Alūksnei, atmetot niecīgu daļu.
Pēdējā laikā Alūksni apmeklē daudzi ministri, jo es kā domes priekšsēdētājs aicinu viņus to darīt. Gribu veidot spēcīgus kontaktus ar visām ministrijām un cenšos tikties ar katru ministru personīgi. Gribu panākt, lai visi ministri zina, kāda Alūksnē ir reālā situācija, ko darām un ka esam spējīgi lietderīgi apgūt valsts līdzekļus. Taču tas prasīs sava pagalma sakopšanu arī no alūksniešiem, to šogad īpaši rūpīgi uzmanīsim.
Kļūstot par domes priekšsēdētāju, atklājās, ka ir apdraudēta valsts investīciju, kas Alūksnei bija paredzētas valsts budžeta grozījumos 2005.gada rudenī, apguve. Tādēļ novembrī ātri veicām iepirkumu, kas arī prasa trīs četras nedēļas laika. Šī apdraudētā investīciju līdzekļu apguve bija iemesls domes vadības maiņai oktobrī.
Es būšu gandarīts, kad būs izdevies atrast potenciālo investoru Alūksnes viesnīcas būvniecībai un jaunas ražotnes būvei. Iestrādes tam jau tika veiktas brauciena laikā uz Austriju.
– Kā izvēlēs jauno izpilddirektoru, un kad tas notiks?
– Pretendentus vakantajam amatam izvēlēs no kandidātiem, kas pērn konkursa laikā pieteicās šim amatam. Ar dažiem no viņiem jau runāts, bet ir jāņem vērā, ka ir pagājis pusgads un arī to cilvēku dzīvē kaut kas varbūt ir mainījies. Ceru, ka februāra domes sēdē varēs apstiprināt jauno izpilddirektoru.
– Vai Alūksnes domei vēl joprojām ir divas jaunas automašīnas?
– Alūksnes pilsētas dome pagājušā gada septembrī sāka nomāt divas jaunas automašīnas – “Škoda Superb”, kuras cena ir 18 837 lati, un “Renault Grand Scienic”, kuras cena ir 16 063 lati. Daļu deputātu ļoti neapmierināja nomas līgums. Tas paredzēja “Škodu” iznomāt uz trim gadiem, maksājot nomas maksu 523,26 latus mēnesī. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā dome par šo auto samaksātu gandrīz 19 000 latu un pēc tam tā paliktu SIA “Transporent” īpašumā. Arī “Renault” līgums paredzēja nomāt uz trim gadiem, mēnesī maksājot nomas maksu 446,21 latu. Trīs gadu laikā dome par to samaksātu vairāk nekā 16 000 latu, un tā paliktu SIA “Baltijas Autolīzings” īpašumā.
Šie nomas līgumi bija ļoti nepārdomāti, tādēļ pagājušā gada nogalē atteicāmies no “Škoda Superb”. No “Renault Grand Scienic” vēl neesam atteikušies, jo tai bija mazāka nomas maksa mēnesī. Taču esam secinājuši, ka tā nav pietiekami ērta. Lai arī tajā ir sešas sēdvietas, tās ir nelielas un pasažieriem nav ērtas garam ceļam. Tādēļ ir iecere atteikties arī no šā auto un par tādu pašu cenu izvēlēties nomai lielāku auto, kurā varētu iekļūt arī cilvēki invalīdu ratiņos. Domē kopā ar deputātiem diskutēsim, kāds nomas veids jaunajai automašīnai būtu piemērotāks. Dome turpina izmantot arī automašīnu “Renault Laguna”.
– Nesen jūs minējāt, ka esat sācis darbu pie Alūksnes domes deputātu ētikas kodeksa izstrādes. Vai kodekss ir jau izstrādāts?
– Vietējos laikrakstos ir izskanējuši pārmetumi par nekorektu deputāta uzvedību. Šādas sūdzības esmu saņēmis arī mutiski, tādēļ Alūksnes pilsētas domē ir izstrādāts deputāta ētikas kodekss. To plānots izskatīt un apstiprināt februāra Alūksnes domes sēdē. Tajā bija paredzētas arī finansiālas soda sankcijas, bet tās pašlaik ir noraidītas. Manuprāt, deputāta ētikas kodeksa izstrāde ir vienīgais risinājums, lai noteiktu deputātu uzvedības normas Alūksnes domē.
– Pilsētas izglītības iestādes ir paudušas bažas par domes knapināšanos ar budžeta līdzekļiem. Vai kaut kas tiek darīts, lai novērstu problēmas?
– Nevar teikt, ka izglītības iestādēm netiek paredzēti līdzekļi remontiem un attīstībai, bet viennozīmīgi to apmērs ir par mazu. Diemžēl Alūksnē daudzās lietās patīk atrast pagaidu risinājumus, bet tas nav pareizi. Es centīšos panākt, lai pagaidu varianti tiek nomainīti pret pastāvīgām lietām, kas sniegtu gandarījumu pilsētai. Turklāt mums ir jāizmanto visu fondu piedāvātās iespējas piesaistīt papildu finansējumu. Ir prieks par izglītības iestādēm, kas jau veiksmīgi raksta projektus un piesaista papildu finansējumu, bet arī citiem būtu jābūt aktīvākiem.
Līdz 1.martam Alūksnes dome radīs risinājumus, kur ņemt finansējumu un kā palīdzēt visām Alūksnes mācību iestādēm, lai novērstu aktuālākās problēmas.
– Pēdējā laikā iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar pašvaldības uzņēmuma “Rūpe” darbību, it īpaši ielu uzturēšanā ziemā.
– Nesen tikos ar ceļu policijas darbiniekiem, kas arī izteica daudz kritikas par Alūksnes ielu slikto stāvokli. Pēc tam bija tikšanās ar SIA “Rūpe” vadību. Jāatzīst, ka šim pašvaldības uzņēmumam ir jāstrādā daudz efektīvāk, organizētāk un modernāk, jo nedrīkst slīgt pašapmierinātībā un gaidīt pavasari, līdz sniegs un ledus nokusīs. Turklāt viens greiders, ko aukstumā nemaz nevar iedarbināt, nenodrošina atbilstošu ielu uzturēšanu.
Visi iedzīvotāju pārmetumi šim dienestam ir pamatoti. Mums ir vajadzīga moderna tehnika ielu un ietvju uzturēšanā, tādēļ uzdošu SIA “Rūpe” noteikti piedalīties Eiropas fonda projektu konkursā “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”, ko izsludinās 14.februārī. Mēs nevaram strādāt kaut kā, jo ir 21.gadsimts. Es no “Rūpes” gaidu aktīvāku rīcību, nevis slīgšanu pašapmierinātībā. Pašlaik šim uzņēmumam pietrūkst iekšējās trauksmes darbu darīšanā. Ja darba efektivitātes nebūs, šis jautājums būs jārisina citādāk.
– Iedzīvotāji ir neapmierināti arī par pašvaldības uzņēmuma “Alūksnes nami” darbību.
– Alūksnes pilsētas domē ir iesniegts tikai viens rakstiskais ziņojums, kurā minēto faktu pārbaudīja un neatklāja pārkāpumu. Tika pārbaudīts arī viens mutisks ziņojums, kur arī minētie fakti neapstiprinājās. Aicinu iedzīvotājiem Alūksnes domē iesniegt rakstiskas sūdzības par “Alūksnes namiem”, jo tad ar domes priekšsēdētāja rīkojumu minētie fakti tiek pārbaudīti. Laikrakstā publicētais nav dokuments. Veicot “Alūksnes namiem” jebkādus darbus mājās, iepriekš ir jāsaskaņo izdevumu tāme, un uz tās ir jābūt mājas vecākā, darbu veicēja un “Alūksnes namu” vadītāja parakstam – tikai tad var sākt darbus.
– Kā vērtējat tautas nama darbību?
– Alūksnes domē ir saņemti iesniegumi par nekārtībām Alūksnes tautas namā, tādēļ tautas nama darbība drīzumā domē tiks skatīta kompleksi. Mūs neapmierina daudzas lietas, kas tur ir iegājušās gadu no gada un rada nevajadzīgu ažiotāžu.
Ir prieks, ka ir atbalstīts projekts, kas ļaus remontēt tautas nama garderobi. Alūksnes tautas nams savu funkcionalitāti nekad nezaudēs, jo to apdzīvo daudzie pašdarbības kolektīvi, kas ir tautas nama dvēsele. Ja arī Alūksnē uzcels jaunu koncertzāli, tad mēģinājumu telpas tāpat būs tautas namā. Šogad sakārtosim arī tautas nama zāli, lai tā būtu estētiska, lai tajā būtu atbilstoša ventilācija.
– Kā tiek risināts jautājums par Alūksnes tirgus laukumu?
– Alūksnes dome savu darbu ir veikusi, un pašlaik notiek dokumentu sagatavošana nodošanai privatizācijai. Es ceru, ka deputāti, domes sēdē lemjot, nodot vai nenodot zemi pie tirgus privatizācijai, ievēros visu intereses. Zinu, ka uzņēmējam Guntaram Švolmanim ir iecere šajā vietā uzcelt divstāvu ēku, kur siltumā varētu tirgot preci apģērbu tirgotāji, kas tagad ārā salst. Nomas maksu šajās telpās, protams, noteiks tirgus likumi. Manuprāt, tā nebūs pārāk augsta, jo uzņēmējs būs ieinteresēts, lai ir kas tirgojas un nomā telpas. Tirdzniecības uzņēmumus tā nevar ietekmēt, bet pašvaldība var gādāt par to, lai uzņēmums kaut ko izdara arī sabiedrības labā.
Manuprāt, tirdzniecības uzņēmumiem Alūksnē šis ir lielais celtniecības gads. Zinu, ka arī “Agre Elektro” ir iecerējusi paplašināties. Plānots uzsākt celtniecības darbus arī jaunajam “Super Neto” tirdzniecības centram starp Bērzu un Helēnas ielu. Veidojot šā tirdzniecības centra infrastruktūru, Alūksnes dome izmantos iespēju arī apgaismot blakus esošās ielas – Bērzu ielu, Glika ielu un Ganību ielu. Domāju, ka arī SIA “Mežam un dārzam” šogad sāks celtniecības darbus iepretim policijai. Ir arī vēl viena degvielas uzpildes stacija, kas vēlas savu darbību uzsākt Alūksnē un iegādāties zemes gabalu. Manuprāt, būtu ļoti labi, ja to varētu būvēt Saullēkta dārza rajonā. Tad cilvēkiem no Pededzes un Liepnas ar smago tehniku nebūtu jābrauc cauri visai pilsētai pēc degvielas.
Šogad sāks būvēt arī Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona sporta kompleksu. Es ar lielām cerībām gaidu pirmo tikšanos ar aizsardzības ministri Lindu Mūrnieci, lai pārrunātu šo jautājumu.
