Dāvim ozoliņam: 150. jubilejas gads.
Dāvim ozoliņam: 150. jubilejas gads
Apes vidusskolas novadpētniecības muzejā sāk veidot ekspozīciju par ievērojamo novadnieku Dāvi Ozoliņu, kura vārdā nosaukta skola. Viņš ne tikai dibinājis skolu te, bet arī savācis un nodevis Krišjānim Baronam 5000 tautasdziesmas. Novadnieks ir starp trim nozīmīgākajiem latviešu gara mantu krājējiem.
“Skolotāja Diāna Liepiņa tāpat kā Rasma Harju ir gadiem krājusi materiālus par skolu, tās dvēseli un kultūras dzīves aizsācēju Apē – Dāvi Ozoliņu. Tagad kopā ar skolēniem tos kārtojam un sistematizējam, lai varētu iekārtot muzeju. Līdz mācību gada beigām izveidosim stendus par Dāvi Ozoliņu. Pašlaik gatavo vitrīnas. Dāvja Ozoliņa mazdēls Leopolds Ozoliņš apsolījis restaurēt senu skapi. Tajā varēs glabāt dokumentus, ko muzejam nodos Rasma Harju,” stāsta topošā muzeja veidotāja Irēna Meistere.
Ekspozīcijas iekārtošana skolas muzejā ir tikai daļa no D.Ozoliņa 150.jubilejas gada pasākumiem. Apes pilsētas domes projektu vadītāja un tautas nama vadītāja sadarbībā ar R.Harju un D.Liepiņu izstrādāja projektu, kurā paredzētas daudzas ieceres. Projekts iesniegts Kultūrkapitāla fondā un Alūksnes rajona padomē, lai saņemtu finansiālu atbalstu bukleta un skatu kartīšu iespiešanai, kā arī D.Ozoliņa savākto teiku un tautas mutvārdu daiļrades manuskriptu ierakstīšanai disketēs.
“Dāvja Ozoliņa dzīves un darbības izpētei vajadzīgs ne tikai viena, bet gadu desmitu darbs, tāpēc to turpināsim. Projektā paredzēts apkopot un sakārtot materiālus par Dāvi Ozoliņu, kā arī tematiski sistematizēt viņa savāktos etnogrāfiskos materiālus.
“Ir labiekārtotas Dāvja Ozoliņa un viņa mazās meitiņas Konstances atdusas vietas Jaunrozes kapos (tagad Igaunijas teritorijā), bet vajadzētu sakopt arī tuvāko apkārtni. Stāstīsim igauņiem par cilvēku, kas atdusas viņu kapsētā. Izgatavos norādes kapos un D.Ozoliņa parkā,” stāsta tautas nama vadītāja Ilva Sāre.
Viņa atzīst, ka, rakstot projektu, daudz uzzinājusi, turklāt radusies vēlme pētīt vēl vairāk D.Ozoliņa dzīvi un darbu. I.Sāre uzsver, ka arī pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt un lepoties ar novadnieku.
“Viņš ir savācis trešo daļu no Krišjāņa Barona tautasdziesmu krājumiem. Dainu tēvs vāca tikai tautasdziesmas, bet Dāvis Ozoliņš visus iespējamos etnogrāfiskos materiālus par mūsu tautas dzīvi – pavisam 70 000 vienību,” norāda R.Harju. Viņai ir pieci mašīnraksta manuskriptu sējumi, kuros apkopotas teikas, pasakas, sakāmvārdi, parunas, buramvārdi, tautasdziesmas, ticējumi, dabas ārstniecības līdzekļi…
“Tagad tie ir pārkopēti, lai varētu pārrakstīt uz datora un saglabāt disketēs. Ja ne šogad, tad citu gadu tos varētu izdot grāmatā,” skaidro R.Harju.
Pašlaik viņa atšifrē grūti salasāmus rokrakstus vēstulēs, kuru saturs ir nozīmīgs D.Ozoliņa dzīves atspoguļojumā, un pieliek “tulkojumu”, lai skolas muzejā ar tiem varētu ērti iepazīties interesenti. Viņa apkopojusi arī rakstus, kuros stāstīts par D.Ozoliņu. Paredzēts veidot fotoalbumu un filmu par viņu.
Pilsētas svētki augustā būs veltīti Dāvim Ozoliņam. Ar koncertu aicinās vīru kori “Ozols”. Protams, uzstāsies arī Apes un igauņu pašdarbnieki, tā paredzēts projektā. Svētki notiks pie pirmās skolas Dauškanos, kur ir piemiņas akmens Dāvim Ozoliņam. Tur pēc viņa ieceres bijusi izveidota estrāde un deju laukums, divi nolīdzināti un apstādījumu ierobežoti laukumi. Pavasarī tur rīkos talkas, lai vēl labāk sakoptu parku un apkārtni.
