Ceturtdien Alūksnes pilsētas domes ārkārtas sēdē sprieda par pašreizējo situāciju aukstajā laikā pašvaldības uzņēmumos “Alūksnes nami”, “Rūpe” un “Simone”, kā arī to, kādēļ pašvaldības uzņēmumi nepiesaista Eiropas fondu finansējumu savai attīstībai.
Ceturtdien Alūksnes pilsētas domes ārkārtas sēdē sprieda par pašreizējo situāciju aukstajā laikā pašvaldības uzņēmumos “Alūksnes nami”, “Rūpe” un “Simone”, kā arī to, kādēļ pašvaldības uzņēmumi nepiesaista Eiropas fondu finansējumu savai attīstībai.
“Alūksnes dome nav saņēmusi nevienu iesniegumu no pašvaldības uzņēmumiem par vēlmi izmantot Eiropas fondu līdzekļus uzņēmumu attīstībai. Manuprāt, šie uzņēmumi nav tik labi nodrošināti, lai laistu garām šādu iespēju. Nākamajos gados nevaram pieļaut ielu “pieaudzēšanu” ar sniegu vai izglītības iestāžu aizsalšanu. Mani interesē, kā pašvaldības uzņēmumu vadība apzina informāciju par papildu finansējuma iespējām un kā plāno savu attīstību,” saka Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks.
SIA “Alūksnes nami” rīkotājdirektors Mairis Arājs nesaskata pilsētā kritisku situāciju saistībā ar aukstumu, jo apsaimniekojamās mājas ir vecas, tādēļ esot loģiski, ka kaut kas aizsalst – tā esot arī citviet Latvijā. “Visas problēmas operatīvi tiek novērstas. Esmu runājis ar cilvēkiem Rēzeknes reģionā par projektu rakstīšanu. Man nav visas informācijas par Eiropas fondu iespējām, bet neesmu sadarbojies arī ar Alūksnes domes Attīstības nodaļu, lai šādu informāciju iegūtu,” atzīst M.Arājs.
Izmanto sliktas kvalitātes kurināmo
Akciju sabiedrības “Simone” valdes priekšsēdētājs Guntis Melecis atzīst, ka visas pilsētas katlumājas strādā savas jaudas robežās.
“Ir problēmas ģimnāzijā, bet tur daļēji ir vainīga “Simone”, jo katlumāja nespēj nodrošināt pietiekamu jaudu, un daļēji – skola, jo tās pagrabā nevar būt mīnus 11 grādu. Problēmas ir šķeldas piegādātājiem, kas piegādā tikai pusi nepieciešamā daudzuma. Arī iepirkt varam tikai pusi, jo nevaram nodrošināt tūlītēju samaksu. Tomēr šoziem kurināmā netrūks, bet par nākamo sezonu vēl neesam domājuši,” saka G.Melecis.
Viņš atzīst, ka par mazo grantu projektiem nav informēts, jo “Simone” jau strādā pie apjomīga projekta. “Pieļauju, ka nākamajā sezonā “Simonei” vajadzēs slēgt līgumu ar mājām, lai liela aukstuma gadījumā varētu atslēgt karstā ūdens padevi, ņemot vērā katlumājas jaudu. Šoziem, kad ārā bija mīnus 32 grādi, bija mājas, kas izmantoja karsto ūdeni, lai gan to vajadzēja atslēgt, lai varētu efektīvāk apkurināt ēkas,” norāda G.Melecis.
Deputāte Vija Puzule interesējas, kādēļ ģimnāzijā ir tik aukstas klašu telpas. Deputāts Ainārs Melders uz to izsaka repliku, ka ģimnāzijas bērni vienmēr ir skolā saluši. “Skola pati sevi apsaimnieko – tas nav pārmetums “Simonei”. Pēkšņi ilgāku laiku ir auksts, bet visi ir tik ļoti uztraukušies. Arī kurināmo “Simonei” neviens par brīvu neved,” saka A.Melders.
Deputāts Jānis Cīmiņš norāda, ka katlumāju jauda ir pietiekama, bet lieli siltuma zudumi ir siltumtrasēs un tas netiek novērsts. “Turklāt “Simonē” tiek izmantots sliktas kvalitātes kurināmais – prauli, ne skaidas, kurām ir ļoti maza siltuma atdeve,” viņš uzsver.
V.Litaunieks rosina “Simonei” negaidīt nākamo sezonu, bet jau tagad izstrādāt stratēģiju, lai citos gados līdzīgas situācijas kā šogad ģimnāzijā neatkārtotos.
Pazūd attīstības nauda
SIA “Rūpe” rīkotājdirektore Elita Sūna uzsver, ka ir mazs ūdens patēriņš, kas arī ir iemesls ūdensvadu aizsalšanai.
“Tie ir izbūvēti padomju varas gados, savu laiku ir nokalpojuši. Arī privātpersonas nepārdomāti pieslēdzas ūdensvadiem,” saka E.Sūna.
Viņa uzsver, ka Alūksnes pilsētas iekšējās kārtības noteikumi paredz pilsētas ielas nekaisīt ar sāli, tādēļ agrāk tas netika darīts. “Ledus rises uz ielām var likvidēt ar sāli, bet tad ārā ir jābūt atbilstošiem laika apstākļiem. Sabiedrībā dalās domas par to, vai kaisīt ielas ar sāli. Ja turpmāk ielas grib kaisīt ar sāli, ir jāmaina iekšējās kārtības noteikumi,” norāda E.Sūna.
Viņa klāsta, ka “Rūpē” regulāri tiek saņemti piedāvājumi izmantot Eiropas fondu līdzekļus pa pastu, pa faksu, kā arī paši meklē informāciju internetā.
Deputāts J.Cīmiņš informē, ka “Rūpei” katru gadu apmēram 13 000 latu no domes tiek paredzēti tieši attīstībai, bet nav zināms, kur šie līdzekļi paliek. “Tā ir nauda, par ko vajadzēja iegādāties jaunas tehnoloģijas, bet to nav. Pēdējos gados “Rūpe” ir iegādājusies tikai vienu jaunu zāles pļāvēju par 1000 latiem, kādus pērk privātīpašnieki, nevis uzņēmums. Ielu uzturēšanā problēmas ir tādēļ, ka tās netiek laikus notīrītas, bet gaida, kad sniegs piesals. Tā ir gan ar ielām, gan ietvēm. Uzskatu, ka atbildība par šo visu ir jāuzņemas Alūksnes domei. Taču dome ne reizi nav izteikusi pat rājienu par sliktu darbu, arī biznesa plāni nav prasīti,” akcentē J.Cīmiņš.
Negrib uzņemties atbildību
Deputāts Jānis Liepiņš uzskata, ka citās pilsētās ziemā ielas ir vēl sliktākā stāvoklī un – “kā maksā, tā strādā”.
A.Melders uzsver, ka “Rūpē” ir jāuzlabo darba kvalitāte, bet problēmas rada arī kadru trūkums. “Turpināsim strādāt pie tā, lai Alūksnes ielas tiktu slēgtas tranzīta kustībai, jo tranzīta ceļi ir jāuztur valstij, nevis vietējai pašvaldībai. Kompromiss ar valsti nav atrasts, tāpēc mēs turpināsim strādāt pie šā jautājuma, jo it īpaši pavasarī tranzīta kravas bojā mūsu ielas,” saka A.Melders.
Deputāts Armands Musts pauž pārliecību, ka pašvaldības uzņēmumu vadība negrib attīstīties, jo attīstība prasa uzņemties papildu atbildību, risku un darbu, bet to nevēlas.
“Ir pagājuši divi gadi, kopš Alūksnē pašvaldības uzņēmumi ir kļuvuši par komercsabiedrībām, bet tajos nav vērojama attīstība. Nopirkt rokas instrumentus un mazu tehniku nav māksla – to var izdarīt Alūksnes veikalos. Ir jādomā, kā uzlabot komunālo pakalpojumu kvalitāti, izmantojot savus un pašvaldības piešķirtos līdzekļus. Kāpēc domei katru gadu no budžeta līdzekļiem ir jādotē šie uzņēmumi ar problēmām, kuras viņi nespēj atrisināt, bet gada beigās vēl jāpiešķir papildu līdzekļi. Par pašvaldības uzņēmumu pakalpojumu kvalitāti ir nopietni jādomā, un, ja to nevar nodrošināt, tad šos pakalpojumus varbūt ir labāk pārdot citām komercsabiedrībām,” saka A.Musts.
