Pagājušajā nedēļā Alūksni darba vizītē apmeklēja kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija).
Pagājušajā nedēļā Alūksni darba vizītē apmeklēja kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija). Vizītes laikā ministre uzsvēra, ka Alūksnes rajona potenciāls ir lielais skaits jauniešu, kas apmeklē mūzikas un mākslas skolas, ekoloģiski tīrā vide un nemateriālais kultūras mantojums.
Pēc vizītes Alūksnes rajonā viņai ir radies iespaids, ka te ir dinamiska kultūras dzīve, bet tās mugurkauls ir kultūrizglītība, kas pašlaik Latvijā ir prioritāte.
Trūkst profesionālās mākslas
“Tas nozīmē, ka kultūrizglītībai arī reģionos mākslas un mūzikas skolām tiek piešķirts ievērojams finansējums. Alūksnes rajonā ir spēcīga kultūrizglītība, tādēļ tā ir jākopj vēl jo vairāk. Es Alūksnes rajonu ļoti labi pazīstu, mani paziņas ir Una Sedleniece un Andris Amantovs, tādēļ tā ir ilūzija, ka Alūksnē ir ieradusies Rīgas dāma skaistās brillēs. Pozitīvi vērtēju, ka Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā ir nomainīta vadība, jo iepriekš patiesi muzejā bija problēmas. Ar jauno vadību saistām lielas cerības. Alūksnes pašvaldības lielākā rūpe ir profesionālās mākslas pieejamības trūkums. Turklāt pašiem ir jāizšķiras – rekonstruēt Alūksnes tautas namu vai celt jaunu koncertzāli, jo abus darbus uzreiz nevarēs izdarīt,” norāda ministre.
Viņa uzsver, ka pēdējo 15 gadu laikā attīstība Latvijā nav bijusi līdzsvarota, arī kultūra ir bijusi pabērna lomā. 2003.gadā tika sasniegts pat tumšais punkts tās attīstībā. “Arī kultūras tautsaimnieciskais potenciāls pašlaik Latvijā netiek pienācīgi izmantots. Turklāt pašiniciatīvai vietējās pašvaldībās ir jābūt lielākai, ir jābūt skaidrām darbības koncepcijām. Jaunajā kultūras nama koncepcijā, arī Alūksnē, ir svarīgi pielietot izdomu. Ir jācenšas to pasniegt kā sociālu projektu, jo ir daudz Eiropas fondu, kur var gūt līdzekļus sociālām vajadzībām. Turklāt nevar vienlaikus gribēt gan jaunas koncertzāles celtniecību, gan esošās kultūras iestādes renovāciju. Galvenais ir pašiem sekot informācijai par Eiropas fondu finansējumu,” saka H.Demakova.
Maz izmanto Kultūrkapitāla fondu
Viņa uzsver, ka daudz līdzekļu projektiem var piesaistīt arī no Kultūrkapitāla fonda. Tajā ekspertu padomē tagad ir deleģēti speciālisti no novadiem. H.Demakova aicina arī Alūksnes rajonam ieteikt savus pārstāvjus padomei, kas izvērtē iesniegtos projektus, lai būtu savs lobijs, kas visur ir nepieciešams.
“Alūksnes rajons, salīdzinājumā ar citiem rajoniem, no šā fonda ir ieguvis šokējoši maz līdzekļu. Šogad no Kultūrkapitāla fonda visā Latvijā projektos var piesaistīt 6 miljonus latu. Mudinu rakstīt projektus arī kultūras pieminekļu sakārtošanai un lobēt savus projektus. Tas gan nav jādara, staigājot pa varas gaiteņiem,” saka H.Demakova.
Viņa norāda, ka Latvijā ir vērojams fenomens, kāda citur pasaulē, izņemot Azerbaidžānu, nav – ka valsts un pašvaldības uz maza iedzīvotāju skaita finansē daudz kultūras namu, mākslas un mūzikas skolu. “Šāda situācija nav pat turīgajiem skandināviem. Arī Alūksnes rajonā uz 25 000 iedzīvotāju ir 19 tautas nami. Turklāt visiem tautas namiem Latvijā nopietni ir jāvirzās uz akreditāciju. Tas palīdzēs noteikt kultūras prioritātes. Domāju, ka visus 19 tautas namus nevarēs sakārtot. To nevarētu izdarīt arī visbagātākās valstis,” saka H.Demakova.
Jautā lasītājs
Pirms ministres vizītes “Alūksnes Ziņu” lasītājiem bija iespēja redakcijā iesniegt savus jautājumus. Tika saņemts viens jautājums par to, vai valstiskā līmenī Latvijā nevarētu organizēt mācības darbam ar internetu pensionāriem, jo arī viņi vēlas izmantot jaunākās informācijas iegūšanas metodes. H.Demakova norāda, ka katrā bibliotēkā, kur ir dators ar interneta pieslēgumu, lasītājiem ir iespēja saņemt bibliotekāra konsultāciju, kā strādāt internetā. Šādas iespējas ir arī Alūksnes rajona bibliotēkās.
