Tu ātri aizslēdzi durvis. Bij’ vēss un apmācies laiks, Bet tumsa murrāja klusi Uz kāpnēm kā kaķēns maigs.
Tu ātri aizslēdzi durvis.
Bij” vēss un apmācies laiks,
Bet tumsa murrāja klusi
Uz kāpnēm kā kaķēns maigs.
Pagalmā šalkoja koki,
Ēnas šūpojās
Gaismas atstaru lokos,
Trauslas un vijīgas.
Tu ātri aizslēdzi durvis
Lai nakts ir nogriezta nost
Kā rieciens no diennakts maizes,
Tik melnas, ka negribas kost.
Debesīs dejoja zvaigznes,
Mēness dižojās
Spožā brokāta frakā,
Stilbenēs stilīgās.
Tu ātri aizslēdzi durvis,
Un tāpēc nepērās sirds,
Kad balti aizvijās migla
Kā garainis tīrs no pirts.
Nakti aiz aizvērtām durvīm
Viegli pazaudēt,
Dienā ne Dievs, ne burvis
Nespēs to sameklēt.
Durvis ver vaļā, neturi ciet,
Naktij ir jāļauj atnākt un iet,
Naktij kā puķei ir jāizzied,
Neturi durvis ciet!
