Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks informē, ka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas internāta telpās drīzumā sāks veidot bērnu un jauniešu dienas centru.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks informē, ka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas internāta telpās drīzumā sāks veidot bērnu un jauniešu dienas centru.
“Uzskatu, ka šāds dienas centrs Alūksnē ir vajadzīgs, kur bērniem brīvā gaisotnē pavadīt brīvo laiku. Tas būs atvērts ikvienam pilsētas bērnam un jaunietim. Tur būs pieejams arī dators, uz kura pildīt mājas darbus tiem bērniem, kam mājās nav šādas iespējas. Kopā ar Alūksnes izglītības iestādēm ir apzinātas telpas, kur to iekārtot, un par vispiemērotāko atzītas ģimnāzijas internāta telpas. Šim mērķim Saeimas deputāte Liene Liepiņa mums ir piešķīrusi 5000 latu,” saka V.Litaunieks.
Viņš uzsver, ka turpinās nepieciešamo dokumentu sagatavošana, lai lūgtu valsts finansējumu Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas 5. līdz 9.klašu korpusa sakārtošanai. “Lai ģimnāzijā nomainītu bargajā aukstumā plīsušos radiatorus, caurules, uzliktu papildu cirkulācijas sūkni un veiktu citus darbus, Alūksnes dome papildus iztērēja vairāk nekā 3000 latu. Diemžēl arī papildu sūknis nenodrošina efektīvu siltuma cirkulāciju ēkā, tādēļ būtu nepieciešams valsts atbalsts,” saka V.Litaunieks.
31.janvārī viņš kopā ar Alūksnes ģimnāzijas pedagogiem devās pieredzes apmaiņā uz Preiļu Valsts ģimnāziju. “Šajā skolā īsteno projektu par īpašu mācību kabinetu sistēmas izveidi, šādu projektu īstenos arī Alūksnes ģimnāzijā. Guvām arī citu vērtīgu pieredzi. Tikos arī ar Preiļu novada domes priekšsēdētāju, lai izzinātu, kā novads funkcionē. Viņš atzina, ka tas notiek veiksmīgi un divi pagasti, kas tajā ietilpst kopā ar pilsētu, it nemaz netiek apspiesti vai ierobežoti. Gluži pretēji – pilsēta tos atbalsta,” norāda V.Litaunieks.
Piedaloties Vidzemes attīstības aģentūras padomes sēdē Smiltenē, V.Litaunieks secināja, ka Alūksnē biedrības un nodibinājumi par maz izmanto iespēju piesaistīt finansējumu no Kopienu iniciatīvu fonda.
“No tā var gūt finansējumu līdz 30 000 eiro kapitālremontu veikšanai, sadarbojoties nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībai. Rakstot projektus, no fonda var gūt līdzekļus arī aprīkojuma iegādei. Alūksnē šogad 8000 latu paredzēti projekta izstrādei sociālajai mājai. Sadarbībā ar organizācijām, kurām šajā ēkā ir paredzētas telpas, dome varētu iesniegt projektu līdzekļu piesaistei Kopienu iniciatīvu fondā. Mani visvairāk uztrauc, ka Alūksnē daudzām lietām ir rasts pagaidu risinājums, bet no šā apļa ir jātiek ārā. Šī ir viena no iespējām,” uzskata V.Litaunieks.
Viņš atzīst, ka vilšanos sagādāja Mazā teātra 25 gadu jubilejas pasākuma apmeklēšana tā neorganizētības dēļ, toties priecēja aktiera Rūdolfa Plēpja uzstāšanās.
“Alūksnes ezerā savulaik bija Dullā barona Bunduļa piemineklis. Tas ir nogrimis, bet sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu šogad mēģināsim to izcelt no dzelmes. Iespējams, turpmāk tas varētu atrasties uz Cepurītes salas, nevis agrākajā vietā. Būtu priecīgs, ja arī alūksnieši šajā jautājumā izteiktu savu viedokli,” saka V.Litaunieks.
Pagājušajā nedēļā viņš tikās arī ar kultūras ministri Helēnu Demakovu, lai pārrunātu iespēju par reģionālās koncertzāles celtniecību Alūksnē. “Alūksnes pilsētai centrā pieder vairāki neapbūvēti zemes gabali, tādēļ pastāv vairākas iespējas, kur koncertzāli varētu būvēt, ja to valstiski atbalstīs,” saka V.Litaunieks.
Viņš piedalījās arī Alūksnes mūzikas skolas 60 gadu jubilejas koncertā. “Koncerts bija brīnišķīgs, bet tā laikā diemžēl izjutām to, cik slikti ventilētas ir tautas nama telpas,” atzīst V.Litaunieks.
