2.februārī svinam Sveču dienu, tādēļ Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā radās ideja sniegt jaunajai paaudzei priekšstatu par Sveču dienas tradīcijām.
2.februārī svinam Sveču dienu, tādēļ Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā radās ideja sniegt jaunajai paaudzei priekšstatu par Sveču dienas tradīcijām.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Anna Pušpure atzīst, ka “ir ģimenes, kurās šo dienu piemin un pat nedaudz svin, taču ir arī tādas, kurās par to netiek runāts nemaz”. Ņemot vērā šo apstākli, radās ideja izveidot pedagoģiski izglītojošu programmu bērniem.
Ceturtdien muzejā viesojās arī pavisam mazi Alūksnes iedzīvotāji, kas skolā vēl neiet. Sveču izstāde bija izveidota no muzejā esošajiem materiāliem un darbinieku personiskajiem krājumiem. Apskatot izstādē izliktās sveces, bērni, klausoties gida stāstījumā, varēja gūt ieskatu gan par materiāliem, no kā sveces gatavotas, gan to īpašībām un pielietojumu ikdienas dzīvē.
Bija arī praktiskās nodarbības, kuru laikā bērni varēja vērot, kā sveces lej pieaugušie, un pēc tam pamēģināt tās liet arī paši, sveces varēja veidot no plastilīna un zīmēt.
Tik liela nozīme sveču gatavošanai tika pievērsta tāpēc, ka šī ir galvenā Sveču dienas tradīcija, jo šajā dienā lietām svecēm piemīt īpaša nozīme. Vēsturnieks Jānis Polis “Alūksnes Ziņām” stāsta, ka “pēc seno latviešu ticējumiem labākās sveces ir tās, kas lietas tieši Sveču dienā”. “Cilvēki ticēja, ka svece ar savu gaišumu un siltumu atbrīvos viņus no visām ļaunajām domām un negatīvajām emocijām. Tas izskaidro arī sveču lielo gatavošanu šajā dienā, jo bija svarīgi noskaņot sevi pozitīvajam uz visu nākamo gadu,” saka A.Pušpure.
Kristieši devušies uz baznīcu pašu gatavotās sveces iesvētīt. Pastāvēja uzskats, ka Sveču dienā iesvētītas sveces pasargā no nelaimēm, kas varētu notikt turpmākā gada laikā.
Bērni uzzināja par vēl kādu Sveču dienas tradīciju, kas palīdz atbrīvoties no negatīvajām domām. Tie, kas mācēja, uzrakstīja uz lapiņas savu lielāko nedarbu, lai vēlāk to saplēstu smalkos gabaliņos.
J.Polis stāsta, ka Sveču diena ir sena indoeiropiešu svinama diena, kas pazīstama visā Eiropā. Lai gan kā Marijas šķīstīšanas dienu to sāka svinēt arī kristieši, vēl šodien norišu pamatā ir senā Saules kulta ieražas, kas dažādām tautām atšķiras formas, bet ne satura ziņā. Svece kā apgaismošanas līdzeklis Latvijā parādījās samērā vēlu, tāpēc latviskais elements Sveču dienas norisē ir nedaudz mazāks. Tomēr gadsimtu gaitā saglabājušās tradīcijas, kas šajā dienā raksturīgas tikai un vienīgi latviešu kultūrai.
