Gaujienas pagastā līdz 1.jūlijam būs pabeigta muižas kompleksa ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija.
Gaujienas pagastā līdz 1.jūlijam būs pabeigta muižas kompleksa ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija. Tā iekļauta Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2005.gada Nacionālajā programmā. Bez tās finansējuma projektu nebūtu iespējams īstenot.
“Kad projekts būs pabeigts, muižas ansamblī, kur ir vidusskola, tautas nams un citas pagasta iestādes, kā arī dzīvojamās mājas, būs sakārtota ūdensapgāde un kanalizācija, pievienojot to esošajai sistēmai. Barona laikā veidotā ūdensapgāde un kanalizācija ir nolietojusies. Notekūdeņi no tās ieplūst turpat dīķī, jo sistēma vairs nestrādā. Turklāt sistēmai varēs pieslēgties arī mājas, kurās nebija ūdensvada un kanalizācijas. Tiesa, paliek vēl daļa ciemata, kur ūdensapgāde ir sliktā stāvoklī, tāpat attīrīšanas iekārtas vajadzētu modernizēt,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens.
Pagasta padomes attīstība un teritoriālās plānošanas speciāliste Inese Eglīte atklāj, ka sākotnēji bija iecerēts sakārtot tikai muižas ansambļa kanalizāciju. Pēc tam secināja, ka reizē var atjaunot arī ūdensvadu. Ūdeni pievada no artēziskās akas pie internātskolas. Pievads no internātskolas līdz muižas ansamblim vairs neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām. “Tagad ūdensvadu velk no ūdenstorņa līdz vidusskolai, tāpēc tam varēs pieslēgties jauni patērētāji un arī internātskola. Tas nozīmē, ka domājam par perspektīvu. Turklāt ūdenstornī uzstādītas atdzelzošanas iekārtas,” norāda I.Eglīte.
Puse līdzekļu jāiegulda pašvaldībai
Problēmas rada tas, ka projekta sagatavošana un izstrāde prasa ilgu laiku. Tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādāja 2004.gada beigās, tāpēc tajā noteiktās cenas un izmaksas ir krietni palielinājušās. Projekts ir sadārdzinājies gandrīz par 40 000 latu, tagad tā izmaksas jāsedz no pašvaldības līdzekļiem. Pagasta padome ar to nebija rēķinājusies, tāpēc vajadzēs aizņemties Vides investīciju fondā. “Projekta īstenošanā ir jāiegulda pašvaldības nauda, jo Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu varēs saņemt tikai pēc tā pabeigšanas. Tas nozīmē, ka vajadzēs aizņemties arī šāgada darbiem,” spriež V.Dandens. Pagājušā gada novembrī pašvaldība kļuva pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Projektā aprēķini veikti bez šā nodokļa, tāpēc kredīta atmaksas summa varētu samazināties, tomēr grūti prognozēt, cik liela tā būs.
Pagasta padomē pieļauj, ka līdz ar iegūto pieredzi Eiropas Savienības fonda līdzekļu apguvē radīsies mazāk sarežģījumu. Tagad ir daudz neskaidrību, tāpēc rodas bažas, vai iespējamās kļūdas finansējuma izlietojuma atskaišu dokumentos nekavēs fonda līdzekļu atmaksu. “Projektam 75 procenti ir fonda finansējums un 25 procenti – nacionālais finansējums. Tas sadalās kā valsts un pašvaldības finansējums. Parēķināju, ka sadārdzinājuma dēļ patiesībā 50 procenti būs jāsedz pašvaldībai, nav zināms, kā būs ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, turklāt ir jāmaksā arī kredīta procenti. Pagaidām viss liecina, ka puse projektā būs pašvaldības ieguldījums, ja vien neatradīsim kādu papildu iespēju kaut daļējai kredīta apmaksai,” skaidro I.Eglīte. Viņa pieļauj, ka pirms Saeimas vēlēšanām varētu saņemt kādas partijas atbalstu.
Ūdensvads kalpos vismaz 50 gadus
V.Dandens vēlētos, lai valdībai būtu ilglaicīga programma, kā attīstīt pierobežas reģionus, paredzot Alūksnes un citu rajonu attīstībai nepieciešamos ieguldījumus. Tomēr projekta īstenošana nenoliedzami ir ieguvums, bez kura nevarētu sakārtot ūdenssaimniecību un kanalizāciju muižas kompleksa teritorijā. Tiesa, ja pašvaldība uzreiz zinātu, ka būs jāsedz puse izmaksu, tad droši vien ilgāk domātu, pirms darītu. “Projekta īstenošana ir izdevīga arī tagad, jo materiālu un darbu izmaksas pēc diviem trim gadiem būs vēl lielākas. Mums būs ūdensvads līdz pat vietai, kur paredzēta sporta kompleksa atrašanās, kā arī pieredze Eiropas fonda līdzekļu apguvē, kas ir neatsverama,” akcentē V.Dandens.
Ūdensvada un kanalizācijas sistēma muižas ansamblī kalpos vismaz 50 gadus, prognozē pagasta komunālās saimniecības vadītājs Dominiks Grizāns. Izmantoti labi materiāli un labi speciālisti, kas ar tiem strādā. “Ar “Rubati” mums pirmā sadarbība bija 1999.gadā, kad tās strādnieki izbūvēja pagastā siltumtrasi. Viņi strādāja ar lielu atbildību, tāpēc siltumtrasē nekādu problēmu nav bijis. Tāpat tas ir tagad,” secina V.Dandens.
Īsteno ar uzņēmību
un neatlaidību
Projekts apliecina, ka sapņus un šķietami nereālo var īstenot agrāk vai vēlāk. Tas nozīmē, ka ūdenssaimniecības sakārtošanu turpinās. Ūdensvads ir kritiskā stāvoklī pārējā ciemata daļā, tāpat vajadzīgs rekonstruēt un modernizēt attīrīšanas iekārtas, bet kanalizācijas sistēma vēl kādu laiku varētu kalpot. “Nav zināms, vai turpmāk mazās pašvaldības varēs pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Varbūt tāda iespēja būs tikai lieliem novadu projektiem. Pagājuši daudzi gadi, kopš sprieda par ūdenssaimniecības sakārtošanu teritorijās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000. Tagad šis brīdis ir pienācis, bet nezinām, kā būs nākotnē. Vai varēsim turpināt?” šaubās I.Eglīte. Pašlaik Gaujienas pagasts uzskata par iespējamu veidot kopēju novadu ar Trapenes, Virešu pagastu, Apes pilsētu ar lauku teritoriju.
Gaujienieši saka paldies Vidzemes attīstības aģentūrai un Vides ministrijai, ka atbalstīja pagasta iekļaušanu ministrijas projektā “Ūdens saimniecības attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000”. Bez tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskā projekta nav iespējams pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, bet mēdz būt arī izņēmumi. “Mums nebija nekā! Tomēr iekļuvām starp 70 pašvaldībām, lai gan tehnisko dokumentāciju izstrādājām tikai pēc tam. Vides ministrijā par to bija pārsteigti, taču atbalstīja, jo steidzami visu nokārtojām atbilstoši prasībām,” atceras I.Eglīte. Gaujienas pagasta padome ir pateicīga arī CFLA un Vides investīciju fonda darbiniekiem par palīdzību un toleranci ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas kārtošanā. Ideja būs īstenota, tā neapšaubāmi ir veiksme Gaujienas iedzīvotājiem.
