Ziemerietis Valdis Auziņš uzskata, ka tie, kas devās uz barikādēm 1991.gadā, to darīja no sirds. Viņi toreiz bija gatavi darīt jebko Latvijas dēļ. Tomēr tādi nebija visi.
Ziemerietis Valdis Auziņš uzskata, ka tie, kas devās uz barikādēm 1991.gadā, to darīja no sirds. Viņi toreiz bija gatavi darīt jebko Latvijas dēļ. Tomēr tādi nebija visi.
“Diemžēl barikāžu aizstāvjus var dalīt divās grupās, viena daļa brauca uz turieni, lai varētu lietot alkoholu. To viņi darīja pa ceļam, arī tur, uz barikādēm, un tādi atgriezās mājās. Viņu nebija maz,” atklāj V.Auziņš.
Viņš atceras: kad barikāžu aizstāvji pirms vairākiem gadiem apbalvoti par piedalīšanos barikādēs, pats nemaz neesot vēlējies šādu apbalvojumu saņemt. “Mēs par tādu Latviju, kāda tā ir tagad, necīnījāmies. Medaļu saņēma arī tie, kam svarīgākais tad bija alkohols. Daļa bija neapmierināti, ka nav saņēmuši apbalvojumu. Tas bija tikai tāpēc, ka viņi Rīgā, barikādēs, netika reģistrēti,” skaidro V.Auziņš.
Valdim iznācis dežurēt pie VEF tilta, Doma laukumā un pie Rīgas kinostudijas. “Vairums būtu gatavi doties nāvē, ja nāktu armija. Rīdzinieki aizstāvjiem daudz palīdzēja – nesa pārtiku, cimdus un zeķes. Ne tikai vecas tantiņas, bet arī jaunieši, arī no laukiem palīdzēja. To nevar aprakstīt, kādi toreiz bija cilvēki, kāda bija viņu izturība un noskaņojums,” secina barikāžu dalībnieks.
V.Auziņš toreiz nepieļāva domu, ka varētu nebraukt uz barikādēm. “Gribējās, lai būtu labāk. Latvija ir un tiek izlaupīta. Tas, kas ar to notiek, ir traģēdija. Bagātie ir kļuvuši vēl bagātāki, bet nabagie slīgst vēl lielākā nabadzībā,” secina ziemerietis. Viņš atzīst, ka nebija vērts doties uz barikādēm. To V.Auziņš sapratis jau sen.
“Toreiz valsts rūpējās par izglītību un veselību. Tagad bērnus izskolot ir grūti. Tad neviens pat nepieļāva domu, ka bērnam nebūs, ko dot ēst. “Tālu” esam tikuši, cīnoties par brīvību ar pastalām kājās. Ir pagājuši 15 gadi. Nav uzcelta neviena dzīvojamā māja, lauki ir aizauguši,” saka V.Auziņš. Pēc viņa domām, latviešu tauta kritiskā situācijā ir ļoti saliedēta, bet tajā pašā laikā pacietīga un spēj pārdzīvot daudz ko. Viņš pārliecinoši saka, ka šodien uz barikādēm vairs neietu. Ir piedzīvota liela vilšanās.
