Cilvēkam miegs ir ļoti svarīgs. Tas ir izšķirošs fiziskās, garīgās un emocionālās labsajūtas nodrošināšanā.
Cilvēkam miegs ir ļoti svarīgs. Tas ir izšķirošs fiziskās, garīgās un emocionālās labsajūtas nodrošināšanā. Miegs ir tikpat būtisks veselības saglabāšanā kā gaiss, ēdiens un ūdens.
Ja guļam labi, uzmostamies moži, ja miegs ir bijis traucēts, esam nomākti un cieš it viss. Par miega traucēkli var kļūt arī cilvēks, kas guļ līdzās un krāc. No krākšanas cieš arī pats krācējs. Krākšana nav tikai troksnis. Tā var radīt nopietnus sirds, asinsvadu un nervu sistēmas darbības traucējumus, kuru pamatā ir samazināta gaisa pieplūde plaušās un skābekļa nepietiekamība visam organismam.
Pētījumi liecina, ka 40 gadu vecumā aptuveni 30 procentu cilvēku naktī krāc vismaz četras reizes nedēļā, bet 60 gadu vecumā to skaits palielinās divkārt. Sievietes krāc uz pusi retāk nekā vīrieši.
Krākšana rodas daļēja elpceļu nosprostojuma dēļ. To var izraisīt alerģija, augšējo elpceļu infekcijas, aptaukošanās un anatomiska novirze no normas. Ja krākšana ir sākusies, pati no sevis tā diezin vai izzudīs, tāpēc svarīgi atrast tās iemeslu un uzsākt ar to cīņu, taču līdz šim nav atklāts neviens līdzeklis pret krākšanu, tomēr ir vairākas metodes, kuras ieteicams izmēģināt.
* Vairums cilvēku krāc, kad guļ uz muguras. Lai novērstu šādu krākšanu, jāuzšuj īpašs gulēšanai paredzēts krekls vai jāuzģērbj
T krekliņš ar kabatiņu uz muguras. Kabatā ielikta golfa bumbiņa neļauj krācējam gulēt uz muguras.
* Dažkārt krākšana rimstas, ja nedaudz paaugstina gultas galvgali. Tas ir jāpaaugstina aptuveni par pieciem centimetriem, paliekot zem gultas kājām koka klucīšus.
* Bieži elpceļu nosprostošanos veicina piena produktu radītā pastiprinātā gļotu izdalīšanās. Jāmēģina divas nedēļas atturēties no jebkura piena produkta lietošanas, lai noskaidrotu, vai tas palīdz pret krākšanu. Papildus jāatsakās no nomierinošu līdzekļu lietošanas vairākas stundas pirms došanās gulēt, jo tie atslābina rīkles muskuļus un var pastiprināt krākšanu.
* Hronisku krākšanu var veicināt alerģija, tādēļ no guļamistabas jāizvāc visi alerģijas izraisītāji (spilveni ar putnu spalvām un dūnu segas, mīļdzīvnieki), kā arī jāuzstāda gaisa filtri. Jārūpējas, lai guļamistabā būtu pēc iespējas mazāk putekļu, vismaz reizi nedēļā noslaukot tos un tīrot telpu ar putekļsūcēju.
* Pēkšņu vai neparastu krākšanas lēkmi cilvēkam, kurš parasti nekrāc, var izraisīt elpceļu nosprostojums, ko radījusi augšējo elpceļu infekcija. Lai likvidētu šo nosprostojumu, pirms došanās gulēt jāieiet karstā dušā vai vannā un jāieziež kakls un krūtis ar mentolu saturošu balzamu.
