Katram cilvēkam ir kāds kaitīgs ieradums, no kā dažkārt cieš ne vien viņš pats, bet arī apkārtējie. Ir gadījumi, kad cilvēks pats, lielas apņēmības vadīts, vai pēc tuvu cilvēku ieteikuma vēlas atbrīvoties no tā ietekmes.
Katram cilvēkam ir kāds kaitīgs ieradums, no kā dažkārt cieš ne vien viņš pats, bet arī apkārtējie. Ir gadījumi, kad cilvēks pats, lielas apņēmības vadīts, vai pēc tuvu cilvēku ieteikuma vēlas atbrīvoties no tā ietekmes. Rezultāts – tas izdodas vai arī pietrūkst gribasspēka un tā arī mēģinājumi beidzas nesekmīgi. Protams, arī sabiedrībā starp izplatītākajām tēmām ir smēķēšana un tās kaitīgā ietekme, par ko runā dažādās auditorijās. Ja nesmēķējam paši, tad noteikti to dara kāds mūsu tuvinieks, draugs vai paziņa. Vīrieši, sēžot automašīnā pie stūres un braucot, smēķē vienu cigareti pēc otras. Domāju, ka šādu ainu ir novērojuši daudzi. Nepietiek ar to, ka smēķētāji bojā savu veselību, bet ļaunumu nodara arī apkārtējiem.
Atšķirīgi pret smēķēšanu cīnās dažādas valstis, ieviešot aizliegumus, kā arī rīkojot pretsmēķēšanas kampaņas, piemēram, Itālijā pērn janvārī ieviesa aizliegumu smēķēt bāros un restorānos, bet finālā vairāk nekā pusmiljons itāļu atmeta smēķēšanu. Kāda viesnīcu kompānija ASV šogad izlēmusi aizliegt smēķēšanu visās istabās, restorānos, bāros un citās publiskās vietās tās viesnīcās. Var saprast klientu vēlmes dzīvot nesmēķētāju numuros un to pieprasīt viesnīcu administrācijai tāpat kā jebkura nesmēķētāja vēlēšanos, lai viņam blakus neviens nesmēķētu un nebūtu jāelpo cigarešu dūmi.
Cīņā ar smēķēšanu neatpaliek arī mūsu valsts valdība. Lai cīnītos ar smēķēšanas apkarošanu, šogad ir jābūt izliktiem uzrakstiem par smēķēšanas aizliegumu pie pašvaldību un valsts ēkām, bet ar 1.jūliju tādiem jābūt arī publiskās vietās. Arī valdības vīri paši rāda pozitīvu piemēru – pērnā gada nogalē valdības sēdē veselības ministrs Gundars Bērziņš teicis, ka pats nesmēķējot vairāk nekā četrdesmit dienas. Cerams, ka tas tā turpinās.
Ik uz soļa pārsteidz arī jauniešu rīcība – jau pusaudžu vecumā ir tādi, kas nevēlas ne dienu iztikt bez cigaretes. Esmu redzējusi, ka jaunieši par smēķēšanas vietu izvēlas daudzdzīvokļu mājas, kurās paši nedzīvo, koridorus. Sasēdušies uz kāpnēm, viņi nekautrējas smēķēt pat tad, kad no mājās vēlas iziet vai tajā ienākt tās iedzīvotāji. Aiz viņiem paliek zemē atstāti izsmēķi un dūmu mutuļi. Tie, kuri ir bailīgāki, klusām slēpjas aiz mājas stūra, nākot smēķēt starpbrīžos no tuvējās mācību iestādes.
Nezinu, cik daudz lekciju vēl vajadzēs lasīt par smēķēšanas kaitīgumu, publicēt rakstu avīzēs, rīkot izstādes un televīzijā rādīt klipus par šo tēmu, lai smēķēšanas netikums sabiedrībā tiktu izskausts. Kādas pretsmēķēšanas kampaņas rīkotāji izdomājuši, ka tās laikā piedāvās jauniešiem izmērīt kobalta daudzumu savā organismā. Vai tas būs efektīvi?
