Brīvdienās: pārrunā sadarbības iespējas. Svētku brīvdienas ķīnieši no Somijas sadraudzības pilsētas Kuopio pavadīja Latvijā, iepazīstot galvaspilsētu Rīgu, Iecavu un Alūksni.
Brīvdienās: pārrunā sadarbības iespējas.
Svētku brīvdienas ķīnieši no Somijas sadraudzības pilsētas Kuopio pavadīja Latvijā, iepazīstot galvaspilsētu Rīgu, Iecavu un Alūksni. Ciemiņi secina, ka katra nākamā vieta sagādājusi viņiem lielāku prieku un labākas iespējas atpūtai.
“Uzzinājām, ka te var labi atpūsties, slēpot, medīt, spēlēt golfu vai jāt ar zirgiem. 200 kilometri no galvaspilsētas nav liels attālums, ja ir tūrisma aģentūra, kas organizē tiešos reisus tūristiem,” atzīst ciemiņi.
Tie ir ķīnieši, kas jau vairākus gadus dzīvo Somijā. Mūsu pilsētā viņi apskatīja raksturīgākos kultūras pieminekļus un apmeklēja SIA “Destra”, kam ir sadarbība ar Ķīnu un Somiju. “Domes priekšsēdētājam Viktoram Litauniekam ciemiņi atzina, ka pilsētai ir labas attīstības perspektīvas. Viņi pieļauj iespēju izstrādāt trīspusējus sadarbības projektus, kas sekmētu uzņēmējdarbību un sakārtotu infrastruktūru,” stāsta Alūksnes domes projektu vadītāja Santa Stopniece.
Ar Kuopio universitātes informāciju tehnoloģiju pēdējā kursā studentu Čjenu Tu viņa iepazinās somu valodas kursos Kuopio.
Šuveja Fu un doktors Žijongs Mings ir Tehnoloģijas centra projektu vadītāji. Šajā centrā pēta un meklē jaunas pieejas uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunas pievienotās vērtības radīšanai produktiem.
Mūsu veikalos ir ļoti daudz preču, kas ražotas Ķīnā. Savstarpējo kontaktu paplašināšana paver sadarbības iespējas ar šo pasaules lielvalsti un Somiju.
Doktors Ž.Mings par Latviju interesējās pirms šā brauciena, meklējot informāciju internetā. Viņš ir apmeklējis daudzas Eiropas valstis un gribēja redzēt arī mūsu valsti, kas tāpat kā Ķīna bija sociālisma zeme. Rīga jau viduslaikos bijusi nozīmīgs tirdzniecības centrs, tā joprojām ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs.
“Tieši Latvijā ir straujākais ekonomikas kāpums starp Eiropas valstīm, turklāt bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems. Tas bija iemesls, kāpēc vēlējos visu redzēt,” saka Ž.Mings.
Čjenu Tu secina, ka Rīga ir tikpat dārga pilsēta kā Helsinki Somijā vai Šanhaja Ķīnā. Latvijas galvaspilsēta “apēd” divas trešdaļas iekšzemes kopprodukta, turklāt ir milzīga atšķirība ar citām pilsētām.
“Nometnē Iecavā ievēroju, ka cilvēki te ir dedzīgi. Viņi vēlas sevi apliecināt. Tas var būt liels spēks, lai attīstītu valsti,” spriež Č.Tu. Projektu vadītāja Šuveja Fu atzīst, ka bija iespēja daudz uzzināt par Alūksni. Viņa uzaicināja pilsētas domes priekšsēdētāju apmeklēt sadraudzības pilsētu, lai gūtu ieskatu Kuopio izstrādātajā stratēģijā uzņēmējdarbības atbalstam. “Starp sadarbības veidiem sevišķi efektīva ir personāla apmaiņa. Strādājot vienā pilsētā, cilvēkiem ir ierobežoti kontakti, skatījums un līdz ar to arī iespējas kaut ko mainīt. Speciālistu apmaiņa ļauj padziļināt sadarbību,” akcentē Š.Fu.
Viņa priecājas, ka pilsētas uzņēmējam Alvim Bukovskim jau ir sadarbība ar Ķīnu. Š.Fu. saskata perspektīvu ražošanas attīstībā, izmantojot vietējo darbaspēku un izejvielas. To izmaksas ir lētas. Tas nozīmē, ka mazpilsētā varētu atvērt firmu pārstāvniecības vai arī veidot nelielus specifiskus vietējos uzņēmumus. Galvenais ir tāpat kā “Destrai” atrast savu nišu.
Ciemiņi atcerēsies, ka Alūksnē ir sena un bagāta vēsture. Viņiem to atklāja Bībeles muzejs, Glika ozoli, Tempļa kalns ar Saules tiltu un luterāņu baznīca, savukārt ezers, biatlona bāze “Mežiniekos” un Ķauķu kalns ir piemērota vieta aktīvās atpūtas cienītājiem.
“Te ir brīnišķīgas iespējas slēpošanai. Manuprāt, Alūksne var būt ļoti pievilcīga pilsēta tūristiem, tikai vajadzīgs sakārtot infrastruktūru, nodrošināt naktsmītnes un ēdināšanas pakalpojumus. Iespējams, ka tieši šajā virzienā varētu izstrādāt sadarbības projektu, iesaistot ne tikai Kuopio un Alūksni, bet arī Šanhaju,” domā Ž.Mings.
Viņš uzsver, ka ir daudz uzņēmēju gan Somijā, gan Ķīņā, kas varētu ieguldīt līdzekļus Latvijā un Alūksnē. Tūristi no Ķīnas, protams, vispirms vēlēsies redzēt Rīgu, bet pēc tam viņus var aicināt atbraukt uz Alūksni.
Čjens ir beidzis gidu kursus Kuopio. Tajos apmācīja ķīniešu studentus, lai tie varētu būt gidi Ķīnas tūristiem. Tas vairāk saista, ja tautietis stāsta un rāda savējiem. Iespējas kļūt gidiem, tātad atrast labu darbu, ir arī ķīniešiem, kas apmetušies Kuopio uz pastāvīgu dzīvi. “Kuopio ir līdzīga Alūksnei, tāpēc var būt starpniece sadarbībai ar Ķīnu, kā arī ar citām valstīm. Tiesa, šeit vairāk jūtams miers un klusums. Turklāt salīdzinājumā ar galvaspilsētu ir liela cenu atšķirība, tāpēc tūristiem te viss var likties smieklīgi lēts. Tā ir milzīga priekšrocība salīdzinājumā ar Somiju. Ja būtu jāizvēlas, iespējams, viņi brauktu uz Latviju, nevis uz Somiju, lai gan te vēl nav attīstīta infrastruktūra. Daudziem labāk patīk neskarta daba,” atzīst Č.Tu. Viņš novēl saglabāt tīru dabu, kā arī pieminekļus, kas atgādina padomju varas gadus.
Pēc austrumu kalendāra Ugunīgā Suņa gads sāksies 29.janvārī. Ciemiņi stāsta, ka ķīniešu tradīcijai skaitīt gadus, izmantojot dzīvniekus, ir vairāki tūkstoši gadu. “Suni mēs visi pazīstam kā uzticamu mājdzīvnieku, kam ir sveša viltība. Apzīmējums “ugunīgais” nozīmē otra līmeņa sistēmu gadu skaitīšanai. Tajā elementi ir ūdens, zeme un uguns, bet tie nav jāsaprot burtiski,” skaidro doktors Mings.
Ciemiņi atklāj, ka katru jauno gadu Ķīnā sagaida citādi, atbilstoši dzīvnieka un elementa zīmei. Alūksnē viņi ieradās 1.janvārī, tātad pirmo reizi jauno gadu sagaidīja Latvijā. Otro reizi viņi jauno gadu sveiks 29.janvārī, kad sākas Ugunīgā Suņa gads. Par iespēju divas reizes svinēt gadu miju viņi tikai pasmaida, jo tagad daudzi arī Eiropas valstīs sāk gadu divas reizes.
