Ziemassvētku laika neatņemama sastāvdaļa ir saviesīgi pasākumi. Par to, kas nepieciešams, lai tie izdotos labi, stāsta cilvēks ar vērā ņemamu pieredzi pasākumu vadīšanā – Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras darbā Sanita Eglīte.
Ziemassvētku laika neatņemama sastāvdaļa ir saviesīgi pasākumi. Par to, kas nepieciešams, lai tie izdotos labi, stāsta cilvēks ar vērā ņemamu pieredzi pasākumu vadīšanā – Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras darbā Sanita Eglīte.
“Ir ļoti grūti šajos laikos būt pasākuma vadītājam – cilvēki ir zinoši, daudz kur bijuši un daudz ko redzējuši, viņiem ir ar ko salīdzināt. Vienlaikus cilvēki ir arī ļoti noslogoti, tāpēc, ja reiz viņi sev šo vakaru izbrīvējuši, tad pasākuma vadītāja pienākums ir pielikt visas pūles, lai tas izdotos aizraujošs,” domā Sanita.
Nav viegli būt vadītājam
Kultūras darbiniece atzīst, ka labs pasākums netop pēdējā brīdī. Visgrūtāk esot atrast interesantu ideju. Reizēm paejot pat vairākas nedēļas, līdz kļūstot skaidrs, kas būs konkrētā koncerta, kolektīva ballītes vai nozīmīgās jubilejas “odziņa”.
“Sākumā ieceres ir grandiozas, bet darba gaitā pamazām kļūst piezemētākas. No profesionālā viedokļa tās pārrunāju ar kolēģi Astrīdu Bēteri. Savukārt vīrs Didzis modri seko, lai neieslīgstu rutīnā. Ja kāda iecere viņam šķiet nepārliecinoša, tā arī pasaka:
“Nē, tas tev neies cauri, tas nebūs interesanti, tev tikai pašai liekas, ka tas ir labi!”,” stāsta Sanita un secina, ka veiksmīga pasākuma pamatā ir plašs faktu materiāls. Gatavojoties “Malienas Ziņu” jubilejas vakaram, viņa pārlasījusi prāvu kaudzi laikraksta veco numuru, iepazinusi tā vēsturi un attīstības gaitu.
Idejas rod žurnālos
“Saviesīgiem vakariem tekstus un rotaļas iepriekš neplānoju, jo publikas noskaņojumu uzminēt nav iespējams. Man līdzi vienmēr ir tik daudz materiālu, ka varētu lasīt un iet rotaļās astoņas stundas no vietas. Kas no tā visa der konkrētajā brīdī, izlemju, kad ieskatos cilvēkiem acīs un saprotu, vai viņi nākuši atpūsties un klausīties vakara vadītāju runas, vai arī paši grib aktīvi darboties,” pieredzē dalās Sanita.
Viņa bilst, ka vakara vadītājs nedrīkst ilgstoši izmantot vienu un to pašu informāciju vai dzeju. Idejas filozofiskām uzrunām viņa smeļas žurnālos, īpašu vērību pievēršot redaktoru slejām un intervijām ar populāriem cilvēkiem. Savukārt jautrus tekstiņus un idejas rotaļām varot atrast internetā. Sanita arī mēdz visiem zināmas rotaļas un atrakcijas pielāgot konkrētās situācijas vajadzībām.
“Es nedusmojos uz cilvēkiem, kuri nepiedalās rotaļās. Ja jau viņi to nevēlas, tad tā ir mana vaina – neesmu pratusi ieinteresēt,” domā Sanita un atzīst, ka tieši pārāk enerģiska vakara vadītāju darbošanās, mēģinot piespiest rotaļās iesaistīties pilnīgi visus zālē sēdošos, ir novedusi pie tā, ka deju pārtraukumos daļa viesu iziet no zāles “uzpīpēt”.
Diemžēl ir arī tādi vakara vadītāji, kuri savā vēlmē uzjautrināt zaudē mēra sajūtu un izsaka asprātības, kas atsevišķus viesus var aizvainot.
Aicina izglītoties arī citus
“Lai pasākums nebūtu ne par garu, ne par īsu, tam vajadzētu ilgt stundas sešas. Saviesīgām norisēm piemērotākā diena – sestdiena, jo cilvēkam ir laiks fiziski un emocionāli noskaņoties,” spriež Sanita un piebilst, ka pasākumiem piemērotākais laiks ir no pulksten 18.00 līdz 24.00, jo vairums cilvēku tad ir mundri un, laikus gulēt aizgājuši, arī nākamajā dienā nogurumu nejūt. Viņa gan nav pārliecināta, vai arī Latvijā vajadzētu ieviest daudzviet ārzemēs populāro paradumu stingri noteikt pasākumu beigu laiku. No vienas puses, tas aktivizētu publiku un novērstu situāciju, ka neliela viesu daļiņa turpina svinēšanu līdz nākamās dienas rītam, no otras puses – ja nu tieši tad, kad pasākumam jābeidzas, cilvēki beidzot ir tā īsti iejutušies?
“Lai uzrunātu cilvēkus, nepietiek tikai ar Dieva doto talantu, ir jāmācās. Esmu sākusi studijas Kultūras koledžas Balvu nodaļā programmā “Kultūras institūciju vadība”. Nodarbības vada tādi lieliski speciālisti kā režisore Anna Jansone, kas ir gan zinoša teorētiķe, gan veiksmīga praktiķe,” stāsta Sanita.
Viņa mudina mācīties arī citus Alūksnes rajona kultūras darbiniekus, jo tas palīdz nodrošināt konkurētspēju apstākļos, kad dažādus masu pasākumus piedāvā ne tikai pašvaldību kultūras iestādes, bet arī privātie klubi un nevalstiskās organizācijas.
