Pēc austrumnieku kalendāra Ugunīgā Suņa gads sāksies 29.janvārī, tomēr mums gadu mija jau ir notikusi.
Pēc austrumnieku kalendāra Ugunīgā Suņa gads sāksies 29.janvārī, tomēr mums gadu mija jau ir notikusi. Tiekoties ar suņu apmācības instruktori Aritu Auziņu, radās atziņa, ka tieši viņas mīluļi – dobermaņi – varētu būt atbilstošākie gadu raksturojošie suņi.
A.Auziņa pārliecinājusies, ka teiciens: “Kāds saimnieks, tāds suns” vai arī otrādi precīzi raksturo cilvēku un suņu savstarpējās attiecības. Draugi un paziņas ievērojuši, ka Arita līdzinās dobermanim. Šīs šķirnes suņus viņa audzē jau astoņus gadus. “Man piemīt neatlaidība un arī spītība, kas ir raksturīgas dobermaņu īpašības. Acīmredzot no malas to labāk var saskatīt, jo pati to nejūtu,” secina Arita. Viņa atzīst, ka suns var būt labsirdīgs, kašķīgs, plēsīgs, tāpēc grūti prognozēt, kāds būs šis – Ugunīgā Suņa gads.
Jāpierāda tiesības būt saimniecei
“Pati teorētiskās un praktiskās zināšanas apguvu, kad iegādājos “nopietnas šķirnes” suni – dobermani. Ko iemācījos Jāņa Pavlovska vadītajās nodarbībās, uzreiz varēju izmēģināt praksē. Šīs šķirnes suņa saimnieks nevar būt jebkurš. Tas ir personība, tāpēc dobermanis grib, lai saimnieks pierāda tiesības būt noteicējs. Man bija jāapliecina, ka spēju būt barvede. Jebkurā situācijā, ja tikai jūt tādu iespēju, šis suns uzņemas vadošo lomu un cenšas diktēt savus noteikumus pārējiem,” skaidro Arita.
Kopā ar suni mācās daudzi, bet A.Auziņai tā ir sirdslieta kopš bērnības. Tiesa, visvairāk viņai patīk zirgi. Viņa atzīst, ka dobermanis ir kā mazs zirgs. Tā izskats un skrējiens atgādina strauju kumeļu. “Esmu ieguvusi zirgu miniatūrā,” saka sieviete. Viņa dobermani ieraudzīja ārzemju filmās, kur divi vai trīs suņi apsargā automašīnu stāvvietas un noliktavas. Iepatikās ne tikai ārējais izskats, bet arī viņu apbrīnojamā gudrība. Kad Arita pamanīja dobermani daudzdzīvokļu māju pagalmā, kļuva pilnīgi skaidrs, ka tāds būs arī viņas suns.
Raksturīga spītība un nepakļāvība
Aritas bezšķirnes kucīte bija devusies citos medību laukos, tāpēc jau drīz mājās pārveda Remi, kam bija četri mēneši. “Reizē ar suni nopirku kaudzi grāmatu par dobermani un dresūru. Tad es vēl nezināju, ka Alūksnē ir suņu klubs. Tiklīdz par to padzirdēju, tā biju klāt, jo sapratu, ka ir jāmācās. Turklāt nopietni. Grūti gāja, jo Remis bija īsts sprukstiņš. Viņa vecāki bija izstāžu suņi, kas ir minimāli mācīti. Tie prot uzvesties ringā: skaisti stāvēt, zobus rādīt, bet ne sabiedrībā,” atzīst A.Auziņa. Viņa secina, ka iedzimtībai ir liela nozīme. Tagad Aritai ir otrs dobermanis, kura vecāki bijuši suņu skolā, tāpēc Rokiju ir vieglāk mācīt. Grūti teikt, vai tas ir gēnos ielikts, bet viņa pārliecinājusies, ka Rokijs visu apgūst ātrāk. Viņš nav tik spītīgs un nepakļāvīgs kā Remis.
Protams, tās ir dobermanim raksturīgas īpašības. Tomēr abi Aritas suņi ir stipri atšķirīgi. Reizēm viņu pārsteidz suņa gudrība. Acīmredzami tas izdomā, ko no suņa nevarētu gaidīt. “Televīzijā rādīja filmu, kurā mazs suņuks izskrien ārpus ekrāna. Remis skrēja skatīties, kur tas palicis. Līdzīga situācija radās dzīvoklī ar caurstaigājamām istabām. Kad kaimiņu suns iegāja pa vienām durvīm, Remis skrēja pa otru pusi pretī to sagaidīt,” stāsta Arita.
Saimniekiem māca neatlaidību
Apbrīnojama ir dobermaņa neatlaidība panākt savu. Aritas dzīvesbiedrs atzīst, ka šo īpašību mācījies no suņa. Ja vairākkārt nākas doties pie ierēdņiem, lai pierādītu savu taisnību, tad šī īpašība noder un palīdz. “Ja Remim kaut ko neatļāva darīt, viņš paklausīgi aizgāja, bet pēc brīža atgriezās it kā nekas nebūtu bijis. Tā arī pēc iziešanas no kāda kabineta vajag noskaitīt līdz desmit un iet atpakaļ,” skaidro suņa saimniece. Kad vēlas kaut ko sasniegt, tad citādi nevar.
Nu jau divus gadus A.Auziņa ir suņu skolas instruktore. Viņai ne tikai veicās, bet arī iepatikās mācīt. J.Pavlovskis (vienīgais kinologs Latvijā ar maģistra grādu suņkopībā) uzreiz to pamanīja. Kad viņš pats nevarēja ierasties uz nodarbībām, tās vadīja Arita. Tā pamazām radās pārliecība, ka viņa var mācīt arī citu saimnieku suņus. Tagad reizēm ir grūti saprast, kāpēc grūtības sagādā pat vienkāršas komandas – pagriezties pa labi vai pa kreisi. Neapmierinātību viņa patur sevī, jo pēc vairākkārtējiem treniņiem viss ir kārtībā. A.Auziņai ir prieks, ka kursantiem izdodas un suņi “strādā”. Ja sacensībās iegūst godalgotas vietas, tad gandarījums ir visiem. “Vieglāk un ātrāk apmācīt var vācu aitu šķirnes suņus, lai gan arī starp tiem gadās izņēmumi. Tas ir universāls suns. Varbūt tāpēc katrs tā saimnieks uzskata, ka viņa suns ir vislabākais. Man tomēr tie neiet pie sirds,” atzīst instruktore.
Medaļas gūst izstādēs, nevis sacensībās
Pagājušais gads bija pirmais, kad A.Auziņa nepiedalījās kinologu sacensībās. Rokijs izrādījās vairāk sargsuns, viņam nav dotību un arī nepatīk startēt sacensībās. Turklāt Aritai trūka laika, lai strādātu ar viņu. Paredzams, ka viņa iegādāsies vēl vienu dobermani, ar kuru trenēsies un startēs čempionātos. “Katram sunim ir savs raksturs un dotības. Remim patika skriet un lēkt. Figuranta aizturēšana viņam padevās sevišķi labi. Turpretim Rokijam negribas braukāt apkārt. 2004.gadā piedalījāmies sacensībās, bet redzēju, ka viņam tas neiet pie sirds. Labāk sargā māju vai trenkā žagatas,” secina Arita. Toties viņa par spīti uztraukumam vēlas startēt sacensībās.Kopš 1998.gada nebija tādu sacensību, kuras viņa ar Remi izlaistu. Tiesa, Aritai rokas un kājas trīcēja, kad vajadzēja sākt skrējienu trasē, bet pēc starta pamazām nomierinājās. “Kad pati neskrienu, par savējiem uztraucos vairāk nekā viņi paši. Lai gan jau tik daudzus gadus ir pierasts, tas nepāriet,” secina A.Auziņa.
Lielākie panākumi ir gūti izstādēs. Pēdējos dzīves gados Remis bija Latvijas suņu audzētāju kluba “Favorīts” čempions. Savukārt starptautiskās izstādēs “Best in Show” viņam vienmēr bija otrā vai trešā vieta. “Dabas dots ir ārējais veidols. Lai suns būtu spēcīgs, muskuļots un prastu sevi parādīt, ar viņu ir jāstrādā. Treniņi un dalība sacensībās Remi attīstīja, tāpēc izstādē viņš bija ieguvējs. Patīkami, ka pēdējās izstādēs vairāki dalībnieki stāstīja, ka arī viņi sākuši trenēt suņus, lai būtu tikpat skaisti,” lepojas instruktore. Tiesa, arī sacensībās Remim reizēm patika izrādītes kā jau skaistulim. Kad viņš pārlēca šķērlim, apskrēja vēl līkumu, lai visi viņu labi apskata, bet tikmēr laiks iet… Augstākā bijusi trešā vieta figuranta aizturēšanā. Tur viņš bija nepārspējams.
