Tā nu ir cilvēka dabā – cerēt, ka jaunais gads būs labāks, bagātāks, veiksmīgāks un interesantāks par veco. Un cerības jau cilvēkam atņemt nevar.
Tā nu ir cilvēka dabā – cerēt, ka jaunais gads būs labāks, bagātāks, veiksmīgāks un interesantāks par veco. Un cerības jau cilvēkam atņemt nevar. Turklāt, kas zina, varbūt tiešām jaunais gads atnes dažādus pārsteigumus, kas, iespējams, sagriež dzīvi kājām gaisā pozitīvā nozīmē, un notiek brīnums. Kāds? Piemēram, beidzot katrs Latvijas iedzīvotājs sajūt to, par ko katru skandina politiķi: dzīvojam valstī, kas neprātīgi joņo pa ekonomikas augšupejas kāpnēm; dzimst bērni; nav tukšu ceļu pagastos; nav pamestu māju laukos; Latvijā atgriežas tie, kas aizbraukuši labākas dzīves meklējumos. Tomēr diezin vai tādus pārsteigumus šis Suņa gads mums atnesīs.
Reizēm gan man ir tāda sajūta, ka varoņi nav tie tautieši, kas aizskrējuši pasaulē laimes meklējumos, atstājot bērnus, ģimenes, mājas, bet drīzāk tie, kas palikuši šeit. Tie, kam mirdz acis, stāstot par savām idejām, iecerēm, nākotnes plāniem un projektiem šeit – Latvijas laukos. Un tādu nemaz nav tik maz, un tie nebūt nav tikai neveiksminieki, kuriem varētu pārmest nespēju saskatīt lielpilsētas košās ugunis.
Pilnīgi droši ir tas, ka Suņa gads sola īstas “suņu cīņas”, jo šis taču ir lielo vēlēšanu gads.
Un tas, ka vēlēšanas jau sākušās, bija jūtams jau vecajā gadā. Politiķi nāca klajā ar dažādiem interesantiem priekšlikumiem, piemēram, spriedelējot par pareizo ģimenes modeli, ka jāprecas vīrietim ar sievieti. Un tam tika veltīts ilgs laiks, līdz ar to arī nauda, savukārt citi jautājumi, kam noteikti bija vajadzīgs ātrs risinājums, bija nolikti malā. Es varētu ieteikt politiķiem vēl vienu diskusiju tieši pirms vēlēšanām – mēģināt noteikt ar likumu, ka nevar ļaut vīriešiem precēt “meitas”. Zināmas vēlētāju auditorijas daļa viņiem būtu nodrošināta.
Tas jau ir tradicionāli, ka pēkšņi arī mūsu nomale kļūst interesanta gan ministriem, gan deputātiem, bet mums savukārt unikāla iespēja augstās amatpersonas redzēt vaigā. Viņi gan taisnojas, ka tie jau darba pienākumi – apmeklēt vienkāršo tautu, tomēr kaut kā netīšām šie apmeklējumi biežāk iznāk tieši tad, ka vēlēšanas degungalā. No tā tomēr jāsecina, ka cīņa uz 100 krēsliem būs sīva, tieši tādēļ – interesantāka. Bet mums patiešām jābūt ļoti vērīgiem. Atcerējos kaut kur dzirdētu teicienu: paiet viens mirklis, kamēr vēlēšanu urnā ieslīd biļetens, bet sekas ir ilgstošas.
