Alūksnes slimnīcā pagājušais gads ir bijis pārmaiņām bagāts, jo ir veikti vairāki nozīmīgi remontdarbi, kas turpināsies arī šogad.
Alūksnes slimnīcā pagājušais gads ir bijis pārmaiņām bagāts, jo ir veikti vairāki nozīmīgi remontdarbi, kas turpināsies arī šogad. Lai veiksmīgāk koordinētu savstarpējo medicīniskās palīdzības sniegšanu, sadarbotos speciālistu nodrošināšanā un lietderīgi izmantotu materiālos resursus, ir parakstīts nodomu protokols ar Gulbenes un Balvu slimnīcu.
Pērn slimnīcā veica jumta remontu. Terapijas nodaļā ir kapitāli izremontēta vīriešu tualete, dušas, būs arī izremontēta sieviešu tualete un pārbūvēta vannas istaba, izveidojot dušas un vienu dušas vietu paredzot slimniekiem, kas ir guloši vai sēdoši. Terapijas nodaļā būs izremontēta arī medicīnas māsu istaba un šogad remontēs pacientu palātas, koridoru. Bērnu nodaļā ir nomainīti logi. Tajā bija plānots remontēt arī virtuvi, to izdarīs šogad. Dzemdību nodaļā un ginekoloģijas nodaļā ir nomainīti logi, pakāpeniski to darīs arī citās nodaļās, izņemot uzņemšanu.
Labiekārtos uzņemšanas nodaļu
“Uzņemšanas nodaļā pašlaik logus nemainīs, jo tajā šogad veiks kapitālremontu. Vēl domājam, kur nākotnē izvietot uzņemšanas nodaļu – šajā jautājumā būs jāveic izpēte arhitektam. Pašlaik uzņemšanai ir neracionāls izvietojums, jo visi uzņemtie slimnieki ziemā tiek vesti caur ķirurģijas nodaļu, kas traucē tās darbiniekiem. Ir doma par lifta izveidošanu no ārpuses, lai risinātu šo problēmu,” stāsta Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Bērnu nodaļā logu nomaiņai izmantoja Lauvu kluba piešķirto finansējumu – 3000 latu -un slimnīcas finansējumu. Lielākoties remontēja par valsts piešķirto finansējumu
81 156 latu vērtībā. Remontdarbus veica SIA “Valdis”, SIA “Bauskas logi” un SIA “Reserv”.
“Vissvarīgākā bija jumta nomaiņa. Ja to neizdarītu, būtu neiespējami veikt nodaļu remontus. Ļoti kritisks bija jumts terapijas nodaļai, tādēļ telpās bija notecējuši griesti, sienas. Jaunajam jumtam būs 10 gadu garantija. Ļoti nepieciešams jumtu mainīt ēkai, kur ir grāmatvedība un laboratorija. Šīs telpas vajag remontēt, bet nevaram to darīt, kamēr nav nomainīts jumts,” saka M.Kauliņa. Pērn slimnīcā izveidoja arī administratīvo ēku, kura līdz šim bija virs slimnīcas garāžām. Tajā ir remontēti kabineti, gaitenis un konferenču zāle.
Izglīto darbiniekus
2006.gadā Alūksnes slimnīcai valsts investīcijās plānoti 100 000 latu, kas ir vairāk nekā pērn. Toties ir sadārdzinājušās medikamentu un vienreizējās lietošanas materiālu cenas. “Vienreizējās lietošanas materiālu izmantošana sadārdzina pakalpojumu, bet diemžēl pacienti pie mums nonāk neizmeklēti un ar dažādām kaitēm, kuru dēļ mediķis nedrīkst apdraudēt savu veselību un pakļaut to riskam. Daudz līdzekļu slimnīcā tērē, lai personāls varētu papildināt zināšanas kursos. Mācības nav lētas, un to izmaksas tarifos nav iekļautas. Alūksnes slimnīca ir ieinteresēta, lai speciālisti paliktu Alūksnē, tādēļ mācām par slimnīcas līdzekļiem,” uzsver Alūksnes slimnīcas galvenā medicīnas māsa Inita Vīksna.
Ar 2006.gada 1.janvāri gultas dienas vērtība slimnīcā, ko apmaksā valsts, noteikta 18,54 latu vērtībā plus 3 lati, ko samaksā pacients par gultas dienu. No 18,54 latiem, piemēram, slimnīcas attīstībai ir paredzēti tikai 15 santīmi, bet personāla apmācībai – neviens santīms. Ēdināšanai atvēlēts 1,02 santīmi diennaktī.
Sadarbosies ar kaimiņrajoniem
Vēl joprojām aktuāla problēma arī Alūksnes slimnīcā ir ārstu trūkums. Slimnīca ir nosūtījusi Veselības ministrijai pieprasījumu, kādi speciālisti būtu nepieciešami, bet pašlaik nav cerību tam. Alūksnē visvairāk trūkst anesteziologu. Lai risinātu šo un vēl citas problēmas, Alūksnes, Gulbenes, Balvu slimnīcu galvenie ārsti parakstīja nodomu protokolu par turpmāko sadarbību. Nodomu protokolā izvirzīja trīs galvenos punktus. Viens no tiem ir par neatliekamās medicīniskās palīdzības savstarpēju koordinēšanu.
“Piemēram, Alūksnes slimnīcā ir kompjūtertomogrāfs, kā nav Gulbenē un Balvos. Kādēļ pacientus, kam nepieciešami šādi izmeklējumi, sūtīt uz lielajām slimnīcām, ja to var izdarīt kaimiņrajonā? Gulbenē un Balvos savukārt ir kas tāds, kā nav mums, tādēļ varam veiksmīgi sadarboties,” saka M.Kauliņa.
Otrs galvenais punkts nodomu protokolā ir par savstarpējo palīdzību speciālistu nodrošinājumā, lai risinātu ārstu trūkuma problēmu. “Šo trīs slimnīcu dzemdību nodaļas jau sen praktizē, ka vasarā kāda nodaļa vienu mēnesi ir slēgta, lai darbinieki varētu doties atvaļinājumā, bet topošās māmiņas dodas uz kaimiņrajonu. Līdzīgu sistēmu gribam veidot anesteziologiem. Viņi, savstarpēji sazinoties un informējot slimnīcas vadību, dotos atvaļinājumā dažādos mēnešos. Mediķiem tā būtu iespēja braukt strādāt un pelnīt naudu uz kaimiņrajonu, protams, tikai tad, ja tas netraucē tiešajam darbam, ” uzsver M.Kauliņa.
Nodomu protokols paredz arī sadarbību starp Alūksnes, Gulbenes un Balvu slimnīcām, lai varētu lietderīgi izmantot materiālos resursus un neradītu nevajadzīgu konkurenci starp slimnīcām, piemēram, iegādājoties jaunu aparatūru.
Izcīna lielāku finansējumu
Jau pagājušā gada decembrī Alūksnes slimnīca zināja, kāds būs tai piešķirtais valsts finansējums medicīnas pakalpojumiem 2006.gadā. Plānotais finansējums neapmierināja, jo bija par mazu, tādēļ tika nosūtīta rakstiska vēstule Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA), kurā argumentēti izteica savu viedokli. No tā, kādu finansējuma kvotu 2006.gadam Alūksnes slimnīcai iedala, ir atkarīgs tas, kādi pakalpojumi tiks sniegti. Kopš 15.decembra slimnīcā uzņēma tikai akūtos slimniekus, jo plānveida slimniekus rakstīja rindā jau uz 2006.gadu. Tā bija tādēļ, ka Alūksnes slimnīca jau izlietojusi un pat pārtērējusi valsts iedalītos līdzekļus 2005.gadam, tāpēc viss tika darīts uz slimnīcas rēķina.
“Lai šogad mēs varētu strādāt tādā pašā apmērā kā pērn, mums papildus ir nepieciešami vismaz 80 000 latu. Ar 2006.
gada janvāri ir jāpalielina algas, jo valstī palielinās minimālā alga, kā arī vidējās algas ārstiem, medicīnas māsām un sanitāriem. Ir veikti arī vairāki iepirkumi un parakstīti līgumi par aparatūras iegādi bezprocentu līzingā. Gandarī, ka no VOAVA tika saņemta pozitīva atbilde uz vēstuli,” klāsta M.Kauliņa.
Viņa pozitīvi vērtē to, ka ambulatorajai aprūpei 2006.
gadā ir palielināta finansējuma kvota, iekļaujot galvas asinsvadu izmeklējumus ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kas līdz šim nebija apmaksāti. Šiem izmeklējumiem ir noteikts pacientu skaits mēnesī, ko varēs izmeklēt saskaņā ar valsts finansējumu. Nedaudz ir palielināta kvota kompjūtertomogrāfijas izmeklējumiem, kas arī ļaus izmeklēt vairāk pacientu par valsts līdzekļiem. Arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai piešķirts vairāk finansējuma. Plānots, ka 2006.gadā Alūksnes slimnīca saņems jaunu neatliekamās palīdzības automašīnu un četras jaunas rācijas.
Gaida jaunos speciālistus
Pēdējos 2005.gada mēnešos Alūksnes slimnīca bija ļoti noslogota – vairāk nekā 90 procentu apmērā, bet valstī optimālais noslogojums ir 85 procenti. Tas, kādu finansējumu valsts slimnīcai piešķir, ietekmēs to, vai šī medicīnas iestāde strādās pilnvērtīgi. Viens kritērijs, pēc kā piešķir valsts finansējumu, ir ārstēto pacientu skaits. Alūksnes slimnīcā izrakstīto pacientu skaits jau 2004.gadā bija lielāks nekā VOAVA piedāvātais 2005.gadam. 2005.gadā Alūksnes slimnīcā mēnesī bija 318 ārstēto pacientu.
“Esmu pateicīga visiem darbiniekiem par pacietību un ieguldīto darbu. Manuprāt, 2005.gads slimnīcai bija nozīmīgs ar to, ka darbiniekos radās ticība tam, ka slimnīcā parādās pozitīvas pārmaiņas – remontdarbi, algu pielikums. Uzskatu, ka medicīnā pašlaik strādā vairs tikai sava darba fanātiķi, jo diemžēl daudzi šo nozari ir pametuši. Jaunā gadā gaidām Alūksnes slimnīcā arī jaunus speciālistus – ārstus, medicīnas māsas, feldšerus. Prieks, ka uzņemšanas nodaļā pērn darbu uzsāka ārste Daina Stīpniece. Gaidām arī citus!” saka M.Kauliņa.
