Šogad Latvijas teritorijā novērotas vairākas retas, Latvijai netipiskas putnu sugas. 2005.gadā Latvijā konstatēta jauna putnu suga – Vidusjūras kaija.
Šogad Latvijas teritorijā novērotas vairākas retas, Latvijai netipiskas putnu sugas. 2005.gadā Latvijā konstatēta jauna putnu suga – Vidusjūras kaija.
Par to informē Latvijas putnu vērotāju interneta vēstkopas “putni.lv” veidotājs Agris Celmiņš. Šīs Latvijai jaunās sugas putns kopš jūlija sākuma vairākas nedēļas tika novērots Rumbulā, Getliņu izgāztuvē, kur regulāri pulcējas tūkstošiem kaiju, lai barotos. Vidusjūras kaijas izplatības areāls ir Vidusjūras reģions. Daļa Vidusjūras kaiju jauno putnu pirms ligzdošanas vecuma iegūšanas klejo uz Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēm. Visticamāk, ka Latvijā Vidusjūras kaija sastopama lielākā skaitā, nekā domājams.
Novērota otro reizi
Savukārt Liepājas ostas teritorijā pie Dienvidu mola janvārī uzturējās krāšņā pūkpīle. Šī suga Latvijā novērota tikai otro reizi. Krāšņās pūkpīles ligzdo Krievijas tundrā. Daži krāšņās pūkpīles īpatņi ziemā regulāri sastopami gan Baltijas jūras, gan Ziemeļjūras piekrastēs, kad atsevišķi šīs sugas putni pievienojas citām ūdensputnu sugām un nonāk tālāk dienvidos un rietumos, nekā vairums šīs populācijas ziemotāju.
Savukārt Kolkas ragā – vienā no vislabākajām putnu vērošanas vietām Latvijā putnu pavasara migrācijas laikā –
14. aprīlī konstatēta mazā stērste – tikai trešais šīs sugas novērojums Latvijā. Mazā stērste ligzdo Skandināvijas galējos ziemeļos un Krievijas taigas zonā uz austrumiem līdz Klusajam okeānam, bet ziemo Āzijas dienvidaustrumos.
Ligzdo bišu dzeņi
Šogad arī konstatēts, ka Latvijai netipiskie bišu dzeņi jau trešo gadu pēc kārtas sekmīgi ligzdo kādā jūrmalas stāvkrastā Liepājas rajonā. Tāpat 2005.gadā dažas dienas jūnija beigās un jūlija sākumā Lanceniekos atkal tika novērots nepieaudzis melnais grifs. Šās sugas Eiropas lielākā populācija ir Spānijā, taču sastopams melnais grifs ir arī citur Eiropas dienvidos – Francijā, Balkānos, Krimā un Kaukāzā. Savukārt ārpus Eiropas – Turcijā, Aizkaukāzā, kā arī uz austrumiem plašā zonā no Āzijas centrālās daļas līdz Ķīnas austrumiem.
Šā gada rudenī Latvijā bija vērojama pēdējos trīsdesmit gados visspēcīgākā kukaiņu piekūnu invāzija Latvijā – no augusta līdz novembrim novēroti 129 kukaiņu piekūni, taču reālais šīs sugas putnu skaits Latvijā šā gada rudenī, visticamāk, bija desmitkārt lielāks. Kukaiņu piekūns ligzdo Austrumeiropā un tālāk līdz Mongolijai un Ļenas upei austrumos, savukārt ziemo Āfrikas dienvidos.
2005.gada 3.augustā Zvejniekciema liedagā novērota zivju kaija, kas ir otrais šās sugas novērojums Latvijā. Zivju kaijas izplatības areāls lokalizēts starp Melno jūru rietumos un ziemeļaustrumu Mongoliju austrumos. Izplatības areāla centrālā daļa atrodas aptuveni starp Kaspijas jūru un Balhaša ezeru. Iespējams, ligzdo arī Ķīnas ziemeļu daļā un Tibetā. Šās sugas ieklejošanas iemesls nav skaidrs, visticamāk, jaunie neligzdojošie putni vasarās atklejo arī līdz Baltijas jūrai, lai gan to skaits šajā reģionā varētu būt ļoti niecīgs.
Ūbele –
maldu viesis
Patlaban eksperti vērtē fotoattēlus, kas, iespējams, apstiprina vēl vienas jaunas sugas konstatēšanu Latvijā. Iespējams, 8.novembrī Papē novērota austrumu ūbele, taču šajā gadījumā informācija par novērojumu vēl ir jāizanalizē. Austrumu ūbeles izplatības areāls sākas aiz Urāliem. Šī suga ir plaši izplatīta Vidusāzijā un tālāk uz austrumiem Ķīnā un līdz Japānai, kā arī Āzijas dienvidaustrumos. Eiropā šīs sugas putni ieceļo kā maldu viesi, kas novirzījušies no saviem migrāciju ceļiem.
“Latvijas kaimiņvalstīs regulāri tiek novērotas šīm valstīm netipiskas putnu sugas, tāpēc ir skaidrs, ka arī turpmākajos gados Latvijā konstatēs mūsu valstij jaunas putnu sugas un novēros citus, agrāk mūsu valstī reti manītus putnus. Ikvienas jaunas sugas atklājums Latvijas teritorijā ir nozīmīgs, jo papildina ornitologu zināšanas par putnu izplatības areālu izmaiņām, uzvedības īpatnībām, kā arī migrāciju ceļiem,” stāsta Agris Celmiņš.
Pagaidām Latvijā putnu vērošana nav tik ļoti populāra kā Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā ar šo vaļasprieku un sirdslietu nopietni aizraujas daži desmiti visdažādāko profesiju cilvēku, taču arī pie tik maza putnu vērotāju skaita ievērojami palielinās Latvijai jaunu sugu konstatēšanas iespējas, jo paplašinās putnu vērotāju zināšanas un pieredze par putnu sugu izskatu, uzvedību un atpazīšanu dabā.
“Līdz gada beigām palikušas vēl dažas dienas, tāpēc joprojām ikvienam putnu pazinējam ir iespēja atklāt mūsu valstij jaunu putnu sugu. Katrs, kam ir interese par dabu, var nopirkt binokli, grāmatu par putnu noteikšanu, doties ārā no dzīvokļa vai mājas un atklāt mūsu valstij jaunu putnu sugu,” uzsver Agris Celmiņš.
