Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Ilzīte Čerbikova nesen apmeklēja semināru “Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju ar starpnieka palīdzību”.
Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Ilzīte Čerbikova nesen apmeklēja semināru “Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju ar starpnieka palīdzību”.
“Seminārs bija vērtīgs, jo varēja gūt izsmeļošu informāciju par to, kādos gadījumos piemērot izlīgumu. Izlīgums ir brīvprātīgs vienošanās process, kurā piedalās cietušais un likumpārkāpējs. To vada neitrāla trešā persona, kas ir starpnieks, kurš nenosaka un nenorāda iznākuma risinājumu, bet ļauj pusēm diskutēt un vienoties par iespējamo kompromisu. Šis starpnieks ir kā izlīguma procesa novērotājs. Izlīgums nevar notikt, ja cietušais vai likumpārkāpējs nevēlas izlīgt, ja likums neparedz izlīguma iespēju un ja likumpārkāpējs ar draudiem piespiež cietušo piedalīties izlīguma procesā,” stāsta I.Čerbikova.
Viņa uzsver, ka izlīgumu piemēro nelielu likumpārkāpumu gadījumos. “Pēc izlīguma lieta var tikt izbeigta vai arī netiek izbeigta. Lietas izbeigšanas gadījumā, ja nodarījums ir bijis neliels, cietušais un likumpārkāpējs ir savstarpēji vienojušies par rezultātu un nodarījuma atlīdzināšanu. Ja pēc izlīguma lieta netiek izbeigta, tad izlīgums kalpo par likumpārkāpēja vainu mīkstinošu apstākli,” saka I.Čerbikova.
Izlīgums esot vērtīgs arī gadījumos, ja lieta netiek izbeigta. “Ja likumpārkāpējs apzinās un atzīst savu vainu, izlīguma laikā viņš var cietušajam lūgt piedošanu. Ir vairāki ieguvumi, ko cietušais var gūt no izlīguma. Viņš var aktīvi piedalīties likumpārkāpuma seku likvidēšanā, viņam ir iespēja tieši izteikt savu viedokli par notikušo likumpārkāpējam, var gūt atbildes uz jautājumiem par izdarīto noziegumu, saņemt atvainošanos, morālo gandarījumu un materiālo atlīdzību par zaudējumiem. Cietušais var likumpārkāpējam pastāstīt, kā notikušais ir ietekmējis viņa dzīvi,” norāda I.Čerbikova.
Arī likumpārkāpējam ir ieguvumi no izlīguma. Viņš uzņemas atbildību par nodarīto likumpārkāpumu, gūst iespēju cietušajam atlīdzināt nodarītos zaudējumus – finansiāli vai ar savu darbu. “Pozitīvi, ja viņā rodas izpratne par nodarīto ļaunumu cietušajam. Arī sabiedrībai kopumā ir vairāki ieguvumi, ja tiek lietots izlīgums: samazinās likumpārkāpēju skaits, kas par mazāk smagiem noziegumiem atrodas ieslodzījumā, samazinās nodokļu maksātāju līdzekļu patēriņš ieslodzījuma vietās esošo likumpārkāpēju uzturēšanai, tiek popularizēts humānisma princips,” ir pārliecināta I.Čerbikova.
