(Turpinās no 22.decembra) Sākas svētku mielasts. Ernsts pilda kausus ar sarkano dzērienu. Arī zviedru virsnieks Johans pieveļas, pasaka dažus teikumus, veltītus Ziemassvētkiem, un Ernsts – ģimenei, tad uzsāk dziesmu.
(Turpinās no 22.decembra)
Sākas svētku mielasts. Ernsts pilda kausus ar sarkano dzērienu.
Arī zviedru virsnieks Johans pieveļas, pasaka dažus teikumus, veltītus Ziemassvētkiem, un Ernsts – ģimenei, tad uzsāk dziesmu. Melodija visiem šķiet pazīstama, un nu jau dziesma skan vareni.
Marta savā līganajā gaitā veic gājienu uz virtuvi un atpakaļ, zviedru virsnieku skatiena pavadīta. Nemanot pienāk pusnakts. Ciemiņi stiprina zobenus pie jostām. Uzvelk garos vilnas apmetņus, ar platmalēm rokās izdara dziļus atsveicināšanās žestus un dodas projām uz cietoksni.
Ilgi Ernsta mājiņā turpinās jautras runas un dziesmas. Pirmās pie miera dodas meitas, tad Ernsta sieva Kristīne un dēli. Pēdējie paliek Marta un Ernsts. Marta nokopj galdu, saslauka grīdu, nopūš sveces lielajā svečturī un aiziet uz savu istabu.
Ernsts noliek krēslu pie loga, apsēžas un pa neaizsalušo loga rūti ilgi skatās mēness apmirdzētajā laukā, kura malā kā pasaku tēli sudraboti zilas gaismas apmirdzētas stāv varenās egles.
