Annēnietis Romāns Buls jau četrus gadus dzīvo un strādā Īrijā, bet gada nogalē vienmēr brauc uz mājām svinēt Ziemassvētkus un sagaidīt jauno gadu. Tur viņš sarūpē arī dāvanas sev mīļiem cilvēkiem Latvijā.
Annēnietis Romāns Buls jau četrus gadus dzīvo un strādā Īrijā, bet gada nogalē vienmēr brauc uz mājām svinēt Ziemassvētkus un sagaidīt jauno gadu. Tur viņš sarūpē arī dāvanas sev mīļiem cilvēkiem Latvijā.
Viņš zina, cik liela vērtība ir sajūtai – esmu mājās. Janvāra pirmajās dienās kopā ar draudzeni Jolantu un viņas dēlu Kristapu dosies atpakaļ uz svešo zemi.
“Kamēr Kristaps pabeigs skolu, noteikti paliksim Īrijā. No sākuma vairāk nekā trīs gadus darba dēļ vasarā nevarēju tikt uz mājām, kad ir kapusvētki. Četras vasaras Latvijā neesmu bijis, bet toties esmu mājās šajos svētkos,” stāsta Romāns Buls.
Romāns dzīvo apmēram 30 kilometru attālumā no Dublinas – Longvudā. Romāns ar ģimeni īrē māju. Strādā firmā, kas ražo plastmasas logus. Otrs darbs ir naktsklubā, kur viņš veic apsarga pienākumus.
“Jau armijas laikā domāju par darbu ārzemēs. Pirms tam biju saistīts ar mežu lietām. Avīzē izlasīju sludinājumu par darba piedāvājumu. Draudzene aizbrauca uz turieni pirmā,” atceras R.Buls.
Pirmais mēģinājums doties peļņā uz ārzemēm bija neveiksmīgs, pašam nav bijis darba atļaujas, taču viss nokārtojies. Tas bija laikā, kad Amerikā notika 11.septembra terora akts. Jaunas dzīves sākums bijis grūts.
“Mani pieņēma vietējā īru futbola klubā. Pagaidām nevaru trenēties, jo guvu kājas traumu, taču turpināšu sportot. Tikai medicīniskā aprūpe tur ir zemā līmenī,” atklāj vīrietis.
R.Buls saka, ka, Īrijā esot, ļoti velk uz mājām. Pietrūkstot arī labas atpūtas iespēju. Protams, nedaudz jau esot attālinājies no ierastās vides Latvijā un draugiem.
“Īrijā esot, kļūstu nopietnāks un arī vecāks. Nākamais brauciens uz mājām paredzams vasarā. Ja tur man blakus nebūtu tuvu cilvēku, tad būtu grūtāk,” atklāj R.Buls.
Arī no Alūksnes rajona tāpat kā citām Latvijas pilsētām uz ārzemēm devušies strādāt daudz iedzīvotāju. Precīzas uzskaites tam, cik cilvēku no katra pagasta šāda mērķa dēļ atstājuši Latviju, nav. Nav zināms arī tas, vai viņi drīzumā vēlēsies atgriezties mājās.
