Tā bieži vien sakām mierinot. Kur radies šis teiciens? Senāk uzskatīja, ka siekalās koncentrējas garīgie spēki, tāpēc spļāviens bija līdzeklis pret slimībām un citām nelaimēm.
Tā bieži vien sakām mierinot. Kur radies šis teiciens?
Senāk uzskatīja, ka siekalās koncentrējas garīgie spēki, tāpēc spļāviens bija līdzeklis pret slimībām un citām nelaimēm. Nemaz ne tik sen siekalas izmantoja muskuļu un ādas slimību ārstēšanā, kā arī gadījumos, ja iekodusi odze vai indīgs kukainis. Tāpat nešaubījās – ar siekalām iespējams ārstēt epilepsiju un pat lepru. Mūsdienās ir cilvēki, kas tic, ka siekalas palīdz dziedēt čūlu, augoņus un kailo ēdi. Pie tulznām pieliek ar siekalām sajauktu dzeramo sodu, bet no miežagrauda var atbrīvoties, iespļaujot slimajā acī.
Senatnē atzina, ka siekalām piemīt gan dzīvinošs, gan iznīcinošs spēks. Daudzi droši vien atcerēsies stāstu, kā Kristus dziedēja aklo. Viņš sajauca siekalas ar pīšļiem un ar šo maisījumu iezieda nelaimīgā plakstiņus. Tautas ticējumos siekalas ir drošs līdzeklis pret ļaunu aci un neveiksmēm. Senajā Romā bija pieņemts katru rītu, pirms apaut kājas, iespļaut labajā kurpē. Ja cilvēks devās bīstamā ceļā, viņš trīs reizes nospļāva zemē. Romas impērijas laikā radās paradums pirms cīņas saspļaut saujās – tas palielināja sitiena spēku. Itālijā vēl joprojām ir pārliecināti, ka ļaunu aci no bērna var “noņemt”, liekot aizdomās turamajam skaudējam iespļaut bērna sejā.
Visos laikos biznesa cilvēkiem bijuši savi paradumi. Slēdzot līgumu, partneri noteikti iespļāva savā saujā un tikai tad paspieda otram roku, tā nodrošinot veiksmi darījumā. Spļaujot uz pirmās ietirgotās naudas, tiek nodrošināta peļņa. Spļāviens darbojas arī pret noskaudumu. Varbūt tāpēc savulaik Londonas tirgoņi pret “naudas izgaišanu kā uz burvju mājienu” cīnījās, tai uzspļaujot. Drēbnieki tikko šūtu apģērbu ietina papīrā, vispirms tam kārtīgi uzspļaujot. Tā bija garantija, ka klients paliks apmierināts un varēs saņemt jaunus pasūtījumus. Pirms zemes darbiem, īpaši rakšanas, noteikti saspļauj plaukstās, tā “uzlādējot” rokas ar enerģiju, lai darbs ritētu raiti.
Ir daudz ticējumu, ko ievēro joprojām, lai gan varbūt pat nezina to nozīmi. Nedrīkst spļaut ugunī – būs nelaime. Lai labāk ķertos zivis, makšķerniekam jāuzspļauj tārpam. Pēc strīda vai nelaimes spļaujot jāizveido sev apkārt aplis, tad nelaimes atkāpsies. Ja kāds saka: “Tu labi izskaties!”, trīsreiz jāspļauj pār kreiso plecu. Pāri labajam nedrīkst spļaut, jo uz tā sēž sargeņģelis. Ja uzspļauj oglei, iemet to ugunī un, kamēr tā deg, kaut ko vēlas, tad cerētais piepildās.
Visos laikos atzīts, ka tie, kas bez iemesla spļaudās pa labi un pa kreisi, lieki izmanto savu enerģiju. Par tādiem cilvēkiem saka, ka viņi nemīl dzīvi.
