“Esmu uzticīgs Liepnai. Man nav bijusi nepieciešamība domāt par dzīvošanu un strādāšanu citviet, jo šeit man vienmēr ir bijis darbs, ko darīt,” saka Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols.
“Esmu uzticīgs Liepnai. Man nav bijusi nepieciešamība domāt par dzīvošanu un strādāšanu citviet, jo šeit man vienmēr ir bijis darbs, ko darīt,” saka Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols, kas nu jau sesto mēnesi ir arī Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs.
Viņš atzīst, ka dzīvē vienmēr cenšas darīt labu, bet par to, kā tas sanāk, lai spriež citi. Ir apņēmīgs, jo iesākto padara līdz galam. “Man nepatīk lētie un ātrie varianti – labāk lēnāk un dārgāk, lai ir ilgstošs rezultāts. Cilvēkos augstu vērtēju uzticību un izpalīdzību, jo arī pats cenšos tāds būt. Ja kādam ir problēmas, cenšos iejusties tajās un saprast,” viņš saka.
L.Sīpols ir dzimis un audzis Liepnā. Savulaik 10 gadus strādājis padomju saimniecībā “Liepna” par autobusa šoferi, pēc tam kopā ar tēvu atguva dzimtas īpašumu, izveidoja savu zemnieku saimniecību un strādāja tajā. Kopš 1994.gada ir Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs un atzīst, ka šādu pavērsienu dzīvē nebija gaidījis.
Grib īstenot senu sapni
“Kandidēju vēlētāju apvienības “Kooperatīvā sabiedrība “Liepna”” sarakstā, kuras kolēģi mudināja uzņemties priekšsēdētāja pienākumus, jo guvām balsu vairākumu. Pakļāvos, nezinot, kas mani gaida. Tolaik bija neliels priekšstats par šo darbu, bet nebiju kautrīgs un prasīju padomu, kā labāk izdarīt. Melošu, ja teikšu, ka man nebija bail, jo bija neziņa par to, kā veidosies pašvaldība un kā būs ar finansējumu. Šajos 11 gados es viens pats neko nebūtu paveicis. Viss padarītais ir komandas darbs – pašvaldības darbinieku, pagasta iedzīvotāju,” uzsver L.Sīpols.
Viņš lepojas, ka ir sakārtots tautas nams, ir izveidots uzņēmēju atbalsta un informācijas centrs, iekārtota pagasta aktīvās atpūtas vieta, gadu no gada tiek sakārtota vidusskola.
“Manuprāt, pašvaldībām nav daudz funkciju, bet tās vēl veiksmīgāk pildītu, ja būtu vairāk finansējuma. Sāpīgi, ka Liepna ir 33 kilometru attālumā no rajona centra un turp nevaram aizbraukt pa asfaltu. Lai ko mēs organizētu, saskaramies ar šo problēmu. Gribētos, lai pagastā būtu vairāk uzņēmēju un investoru, bet arī viņus attur laba ceļa trūkums. Skumji ir arī tas, ka grasās centralizēt Liepnas mežniecības darbu, lai arī Liepna ir meža resursiem bagātākā pašvaldība Alūksnes rajonā,” klāsta L.Sīpols.
Tomēr, par spīti nebūšanām, pagasta priekšsēdētājam ir arī ieceres, ko vēl īstenot, piemēram, izbūvēt multifunkcionālu zāli, ko varētu izmantot gan Liepnas vidusskolas skolēni sportošanai, gan pasākumu rīkošanai iedzīvotājiem.
“Mūsu tautas nams ir mājīgs, bet tajā ir maza platība, tādēļ sens sapnis ir šādas zāles būvniecība,” saka L.Sīpols.
Darvas karoti nav ielējuši
L.Sīpols uzskata, ja pagasta priekšsēdētāju ievēl atkārtoti, tad viņš nav amatā “aizsēdējies”, bet ir guvis cilvēku uzticību.
“Šis darbs nav viegls, turklāt visiem labs nekad nebūsi, tādēļ reizēm ir jānorij rūgtums, ko neesi pelnījis. Es nedomāju, ka mūsu rajonā priekšnieki ir “iesēdējušies” amatā, bet gan guvuši uzticību. Vienmēr kritizēt ir vieglāk. Neatminos, ka kāds man būtu ielējis darvas karoti padarītajā vai teicis: “Nu tu, Sīpol, galīgi esi salaidis kaut ko grīstē…” Mūsu deputāti domā un dara, neradot šķēršļus, bet panāk vienotu, pieņemamu viedokli,” vērtē L.Sīpols.
“Šajos gados pašvaldībā prioritāte ir bijusi izglītība, jo tai visvairāk tērēts līdzekļu. Cenšamies saglabāt Liepnas vidusskolu, lai jauniešiem būtu iespēja iegūt pamata un vidējo izglītību. Nav viegli to izdarīt, jo visi zinām, kāda valstī ir dzimstība. Esmu gandarīts, ka pagastā ir daudz uzņēmīgu pašdarbības kolektīvu vadītāju. Liepnā ir trīs ansambļi, ko vada Lilita Spirka, un tie popularizē Liepnas vārdu. Mums ir ilggadēja deju skolotāja Brigita Bijone, kas savam darbam nododas ar sirdi un dvēseli. Darbu ir atsācis dramatiskais kolektīvs Ineses Tokas vadībā. Šie un daudzi citi cilvēki ir mūsu bagātība,” norāda L.Sīpols.
Netiecas pēc augstiem amatiem
Sesto mēnesi L.Sīpols ir arī Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs un atzīst, ka apvienot divus vadošus amatus nav viegli. Arī brīvā laika nu ir kļuvis mazāk.
“Nemitīgi jādomā, kas notiek savā pašvaldībā, un vienlaikus jāgādā par rajona attīstību. Rajona padomē cenšamies visu atrisināt tā, lai neciestu kāda pašvaldība un lai ieguvēji būtu iedzīvotāji. Tur esmu starp kolēģiem, kas mani saprot un zina pašvaldību problēmas. Bet es neesmu karjerists un nekad netiecos pēc augstiem amatiem. Ir žēl, ka līdz ar jauno amatu vairāk cieš mana ģimene, jo nevaru tik daudz laika pavadīt ar to. Sievai arī ir saspringts darba režīms, bet vakari tiek pavadīti ģimenē. Manuprāt, laiks cilvēkam ir visvērtīgākais. Naudu varam nopelnīt, bet zaudētās laika minūtes nav atgūstamas – tās nevar ne kredītā paņemt, ne nopirkt. Tādēļ laiku ir jāprot izmantot,” atzīst L.Sīpols.
Viņš uzsver, ka kā rajona priekšsēdim ir bijis daudz interesantu tikšanos, ko citādi nebūtu piedzīvojis – ar Krievijas un Beļģijas vēstniekiem, premjerministru, daudziem ierēdņiem.
“Tad ir iespēja paust viedokli, kas interesē visu rajonu. Domāju, ka to sadzirdēja, bet arī šīm amatpersonām ir jārēķinās ar daudziem viedokļiem. Attīstība var notikt pakāpeniski, bet ir skumji, ka salīdzinājumā ar pārējām rajonu pašvaldībām Alūksnes rajons valsts budžeta grozījumos saņēma niecīgu summu. Diemžēl tā dzīvē notiek, ka tie, kas ir biežāk klāt lemšanas procesā, biežāk tiek uzklausīti, bet mazāk aktīvie – retāk,” saka L.Sīpols.
Viņš pozitīvi vērtē, ka ir izveidotas darba grupas rajona attīstības programmas aktualizācijai. “Ir jāaktivizē cilvēkus pievērsties uzņēmējdarbībai, lai rajonā ir vairāk uzņēmēju, jo pašlaik no 1000 cilvēkiem uzņēmējdarbībai pievērsušies tikai 12 – tas ir ļoti maz,” norāda L.Sīpols.
Viņš ar divējādām izjūtām raugās uz to, ka cilvēki brauc peļņā uz ārzemēm. “Nevaram radīt iedzīvotājiem iespējas pelnīt un sevi attīstīt Latvijā, bet tas ir jārisina valsts līmenī, savukārt rajonā varam veicināt uzņēmējdarbības attīstību. Nav slikti, ka cilvēki nesamierinās ar savu likteni un meklē iespējas labākai dzīvei. Bet varbūt cilvēks tik ļoti negrib strādāt Latvijā kā Īrijā? Ja viņš šeit strādātu tikpat daudz, kā tur, varbūt tad būtu iespēja arī labāk nopelnīt?” spriež L.Sīpols.
Ir jāsaimnieko netradicionāli
Viņš uzsver, ka reizēm paši neprotam novērtēt labo, kas ir padarīts. “Bet paveikts ir daudz, kaut vai tajā, ka mums ir daudz sakoptu sētu. Arī rajons kļūst sakoptāks. Cenšamies izmantot priekšrocības kā pierobežas rajons, bet arī te saskaramies ar problēmām, jo Krievijas federālā iekārta atšķiras no Latvijas Republikā esošās. Ir prieks, ka aktivizējas zemnieki un lauki kļūst sakoptāki,” saka L.Sīpols.
Viņš uzsver, ka rajona attīstībā vērojamas arī problēmas, kas radušās jau pirms daudziem gadiem. “Ir jāatceras, ka Alūksnes rajons padomju varas gados bija slēgtā zona. Te atradās armijas raķešu bāze un poligons, tādēļ necēla rūpnīcas. Tas ir atstājis iespaidu Alūksnes rajona attīstībai, jo tolaik līdzekļus šeit citos objektos neinvestēja, bet tagad mums ir jāskrien laikam līdzi,” klāsta L.Sīpols.
Viņš vērtē, ka Alūksnes rajonā ir jāattīsta tūrisms. L.Sīpols uzskata, ka Alūksnes rajons ir piemērots koksnes pārstrādei, lai ražotu augstas kvalitātes koksni. “Mūsu labais piemērs ir lielogu dzērveņu audzēšana Gaujienā. Domāju, ka mums vairāk vajadzētu attīstīt netradicionālo saimniekošanu. Šodien vairs nedrīkst domāt: “Gan jau manā vietā kāds izdarīs un es kaut kā.” Ir pašiem jācīnās,” ir pārliecināts L.Sīpols.
Viņš atzīst, ka kā rajona priekšsēdētājam gribas panākt, lai rajonā palielinās uzņēmēju skaits, tad iedzīvotājiem būs darba vietas, un lai uzņēmēji aktīvāk piesaista projektu līdzekļus. “Ir jārada investoriem labvēlīga vide un jāsakārto rajona infrastruktūra. Gribētos panākt, lai Pededzē izveido muitas punktu. Gribētos veicināt arī dzimstības palielināšanos rajonā, kas gan no mums tiešā nozīmē nav atkarīgs,” saka L.Sīpols.
Priekšsēdētājs katru minūti laika izmanto lietderīgi
Vārds, uzvārds: Laimonis Sīpols.
Amats: Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs un Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs.
Dzimis: 1962.gada 3.martā.
Izglītība: augstākā, absolvējis Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības fakultāti.
Ģimenes stāvoklis: precējies, trīs bērnu tēvs. Sieva Līga strādā Liepnas internātpamatskolā par skolotāju. 20 gadus vecā meita Santa mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, 13 gadus vecais dēls Lauris – Liepnas vidusskolas 7.klasē, jaunākajam dēlam Rihardam ir 3 gadi.
Vaļasprieki: medības un makšķerēšana.
