“Laimīgu ceļu!” “Daudz laimes dzimšanas dienā!” Pazīstami laimes novēlējumi. Tādus saņemam no radiem, draugiem, paziņām. To pašu vēlam citiem. Laikam nav pasaulē cilvēka, kurš nevēlētos būt laimīgs.
“Laimīgu ceļu!” “Daudz laimes dzimšanas dienā!” Pazīstami laimes novēlējumi. Tādus saņemam no radiem, draugiem, paziņām. To pašu vēlam citiem. Laikam nav pasaulē cilvēka, kurš nevēlētos būt laimīgs.
Algas dienā vairāk vai mazāk esam laimīgi. Cilvēks jūtas laimīgs, kad pēc ilgāka laika atgriežas ģimenes lokā. “Laimīgs tas, kas mīlu zin, bet nepazīst,” prātā nāk dziesmas vārdi. Kas tad ir tik ļoti daudzinātā laime? Kādi ir tās kritēriji? Laime nevienam rokās nedodas viegli. Laimes jēdziens plaši skatīts jau seno autora darbos. Aristotelis ētikas zinātnes izklāstu “Nikomaha ētika” sāk un beidz ar laimes problēmas risinājumu. Daudzveidīgi laime aplūkota folklorā, ikdienas sadzīves skatījumā, filozofiskās pārdomās. Vai mums pietiek gudrības, mīlestības un spēka sadzīvot ar laimi, radīt laimi un palīdzēt tiem, kuriem dzīves sarežģījumu, strupceļu un bēdu ir atliku likām?
Laimes jēdziens ir daudzveidīgs, ar visu dzīvi saistīts. Droši varam teikt, ka ir vismaz trīs simti laimes definīciju, gandrīz ikvienā ir daļa patiesības. Stendāls laimes jautājumu nosauc par visnolādētāko un nenoteiktāko. Rainis min, ka nesaprotot vārdu “laime”. Viņam šķiet, ka laime pieder dzīvības spēkam. Rūdolfs Blaumanis saka: “Kas pateikt var, ko par laimi sauc, tam viņa vēl nav dzimusi.” M.Servantess uzskata, ka laime ir iereibusi trakulīga sieva, turklāt akla, un tāpēc neredz, ko pati dara.
Pastāv viedoklis, ka laimi jūtam tikai tad, kad tās vairs nav. Laime ir kā taurenītis, kā sapnis, kā uzplaucis zieds, kas ātri vīst. Viss, par ko cilvēks prieājas, drīz zūd. Pat dievi Senajā Grieķijā netiek uzskatīti par sevišķi laimīgiem. Solons apgalvo, ka starp mirstīgajiem nav laimīgo. Kristīgā ticība izveidojusi tādu pilnības un mūžības ideālu, ar kuru nevar līdzināties nekāda dzīve uz zemes. Salīdzinot ar debesu valstību, jebkura laime uz zemes ir tikai paradīzes niecīga atblāzma. Ir situācijas, kad laime ir izdzīvošana, kailās dzīvības glābšana.
Laime tiek meklēta visur. Darbā, ģimenē, draugos, mīlestībā. Stendāls brīdina, ka “dvēsele pagurst no visa vienveidīgā, pat no pastāvīgas laimes”. Laime ir cieši saistīta ar cilvēka veselību, to apstiprina arī amerikāņu speciālisti. Viņi dod virkni padomu, kā stiprināt veselību ar laimes palīdzību. Piemēram, “Nezaudējiet spēju jokot pat kritiskās situācijās! Humors var mīkstināt pat nežēlīgus likteņa triecienus. Īsta laime nevar būt bez darba.”
Pasaulē ir miljoniem cilvēku, kurus nesaista izraudzītā profesija. Par laimīgu cilvēku uzskata to, kas ar patiku dodas uz darbu un pēc tam ar prieku nāk mājās. Lieki jautāt par laimi bezdarbniekiem. Tātad laime ir daudzu mazo laimīšu kopums. Mēdz teikt, ka laimīgie stundas neskaita, ka laimei pietiek pašai ar sevi. Cik cilvēku, tik viedokļu. Arī vienādos apstākļos cilvēkiem būs atšķirīga laimes izjūta.
Es pagājušā vasarā pastaigājos gar ezeru un klausījos viļņu čalošanā. Virs manis lidoja zilas spāres. Viena nosēdās uz pleca un sastinga. Tajā brīdī mani pārņēma laimes sajūta. Ar sirdi un dvēseli jutos savienota ar Lielo radītāju. Brīdi uzkavējusies, spāre pacēlās gaisā un aizlidoja. Taču es vēl biju brīnumainā mirkļa iespaidā. Priecājos, ka tuvumā nav neviena cilvēka. Negribējās savā laimē dalīties, tāpēc ieslēdzu to dziļi sirdī. Laime pieskārās manai dvēselei, kad kāds cilvēks atvēra savas sirds vārtus un ielaida tur arī mani. Es jutos kā miljonāre, kurai pēkšņi kāds piešķīris lielo balvu – uzticību. Ar laimes atblāzmu sejā es izgāju ļaudīs. Paziņa neizpratnē grozīja galvu un jautāja, vai es esmu dabūjusi labi atalgotu darbu, vai saņēmusi mantojumu? “Varētu teikt arī tā, jo man zilas spāres izskatā nesen pieskārās laime un kāds cilvēks uzdāvināja miljonu, ko sauc par uzticību”. Paziņa pagriezās un lēnām aizgāja pa ielu. Mana sirds laimē gavilēja..
