Aija Pliena ir savdabīga, filozofiski noskaņota sešpadsmit gadus veca jauniete. Viņa mācās Alūksnes Valsts ģimnāzijas desmitajā klasē un interesējas par Ķīnu un ķīniešu valodu.
Aija Pliena ir savdabīga, filozofiski noskaņota sešpadsmit gadus veca jauniete. Viņa mācās Alūksnes Valsts ģimnāzijas desmitajā klasē un interesējas par Ķīnu un ķīniešu valodu. Draugi tam nepievēršot uzmanību. Viņiem esot savas aizraušanās, Aijai – savas.
Aijai interese par ķīniešu valodu radusies apmēram 12 gadu vecumā, kad slimības dēļ vajadzējis palikt mājās. “Man bija garlaicīgi, nolēmu lasīt grāmatu. Es atradu ķīniešu tautas pasakas. Tās man ļoti iepatikās. Tā arī radās šī interese. Pēc tam sāku vākt dažādus materiālus no preses izdevumiem, kuros bija rakstīts par Ķīnu. Vēlme apgūt šo valodu un kādreiz aizbraukt uz Ķīnu nav mazinājusies,” stāsta Aija.
Jaunietei ar šo valodu saistās nākotnes plāni. Viņa pēc ģimnāzijas absolvēšanas vēlas mācīties Latvijas Universitātē un apgūt austrumzemju valodas. Aija spriež, ka ļoti priecātos, ja Alūksnē atbrauktu viesi no Ķīnas. “Es ar tulka palīdzību teiktu, ka viņi dzīvo ļoti jaukā zemē. Izjautātu par to tuvāk. Galvenais, pajautātu, kā ir būt ķīnietim, kāda ir viņu dzīves filozofija. Es ceru, ka tāda izdevība kādreiz radīsies, ja ne citur, tad Rīgā.””
Šogad viņa zinātniskajā darbā izvēlējusies pētīt Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” darbu, bet nākamajā gadā pievērsīšoties Ķīnas kultūras izpētei. “Šis ir mans pirmais zinātniskais darbs, tāpēc sāku ar dzimto pilsētu. Pētu “Kalmes”” vēsturi un darbības virzienus. Ir ļoti labi, ja ir tādas studijas, kuras kopj un saglabā latviešu tradīcijas,” atklāj Aija.
Viņai ir arī citas, ne mazāk interesantas un saistošas aizraušanās. “Man patīk mūzika, dziedu skolas korī. Interesē ģeogrāfija, šogad šajā priekšmetā likšu eksāmenu. Vēsture patīk vēl labāk. Esmu daudz domājusi, kurā gadsimtā vēlētos dzīvot. Vilinājums ir pabūt visos laika posmos. Tomēr vislabāk ir dzīvot tagadnē. Man patīk ziema, tad varu izslidoties pēc sirds patikas. Skatos televīziju, šajā ziņā neesmu izvēlīga, lasu arī grāmatas. Patiesībā tām atliek vismazāk laika, godīgi sakot, nav arī vēlēšanās. Tomēr cenšos sevi audzināt, izdodas arī,” vaļsirdīgi atzīstas Aija.
Pēc dabas esot optimiste. Ļoti mīlot savu ģimeni, cenšoties iepriecināt mammu un tēti. Piebilst, ka īpaši strādīga neesot un nereti uz darbiem jāskubinot. Aijai tāpat kā citiem jauniešiem patīk iet uz diskotēkām.
“Man patīk viss, jo visā ir savs skaistums. Cilvēkos patīk atklātība. Dzīvē neko īpaši nevajag plānot, tāpat visas ieceres nepiepildās. Viss notiek, kā notiek. Mans dzīves moto ir: “Nebēdājies, esi priecīgs!”
Viņai nav vienaldzīgs citu jauniešu liktenis. “Jauniešiem vajadzētu dzīvē kādu mērķi, lai visam, ko dara, ir kāda jēga. Lai viņi sasniedz pamatīgumu, par ko varētu vēlāk lepoties. Mani nebaida tas, ka jaunieši brauc prom no Alūksnes. Tas ir nenovēršami. Pagaidām te visi savas intereses nevar īstenot.””
Aija uz interviju ir atnesusi savu mīļāko grāmatu, kurā ir vērtīgas ķīniešu atziņas, sakāmvārdi un pasakas, teikas, to papildina atbilstošas fotogrāfijas.
“Grāmatu man uzdāvināja Ziemassvētkos. Šajā grāmatā man patīk vairākas atziņas, pie kurām ir vērts pakavēties: “Labot un laboties nekad nav par vēlu.”; “Pusceļā apstājoties, iepriekš padarītajam zūd jēga.”; “Vārdiem, kas mētājas uz ceļa, parasti trūkst pierādījuma svara.” Visiem novēlu piepildīt savu mērķi, galvenais, lai ir mērķis, ko piepildīt,” novēl Aija.
