“Mēs esam iemācījušies izdzīvot, bet ne dzīvot, esam pievienojuši gadus dzīvei, nevis dzīvi gadiem.
“Mēs esam iemācījušies izdzīvot, bet ne dzīvot, esam pievienojuši gadus dzīvei, nevis dzīvi gadiem. Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk, pērkam vairāk un priecājamies mazāk. Pavadiet vairāk laika ar saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar jums mūžīgi. Atcerieties pateikt: “Es tevi mīlu!” saviem draugiem un mīļajiem. Galvenais, tā arī domājiet!” reiz lasīju šādas atziņas.
Kristus ir teicis: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” Nevis sevis vietā, bet gan sevi, gan tuvāko. Mīlēt sevi! Cik jauki tas skan. Gaiši, sirsnīgi, kā svētki, kuri dod dvēselei mazliet laimes un pārliecību, ka laimīga ir visa pasaule. Es iedomājos, ka vispatiesāko mīlestības vēstuli varētu uzrakstīt tikai pati sev.
Labvakar!
Aiz muguras atkal viena skaista ziemas diena. Vai ievēroji, cik brīnišķīgi apsniguši koki mūsu jaukajā pilsētā? Viss ir tik balts un tīrs, gluži kā ziedonī. Tikai zaļā paklāja vietā mirdzoša sniega sega un zaros balta, pūkaina villaine. Ir jau krēsla, logos mirdz ugunis. Gaisma nāk ne tikai no laternām, bet arī no apaļā, sudrabainā mēness vaiga. Decembrī, arī janvārī spoži mirdzēja svētku egles pilsētas centrā. Smaidīt vien gribējās un sūtīt laba vēlējumus. To es, mīļā Ieva, tev saku tāpēc, ka tu pārāk bieži aizmirsti paskatīties, kas notiek apkārt. Tu teiksi, ka redzi gan debesis, gan to, kas ir zem tavām kājām. Daļēji es tam piekrītu. Taču tūlīt jautāšu, vai tajā pašā laikā tu nedomā par kaut ko citu? Vai tevi nepavada dienā uzņemtais stress, kas gluži kā ēna aizstājās priekšā labajām domām?
Es gribu dot tev draudzīgu padomu. Vai tu zini, ka doma paver durvis uz nākotni? Tas, ko tu domā, materializējas. Tautas gudrība māca – ko sēsi, to pļausi. Tāpēc, Ieva, dzīvo un priecājies! Iegriezies biežāk “Smieklu ciemā”. Smiekli ārstēs tavu dvēseli, ļaus tev atslābināties ikdienas steigā. Vai tu esi domājusi, kas notiek ar tavu prieku, mīlestību uz sevi pašu? Ceļamaizei došu tev vēl vienu padomu – nekad nesaki: “Tā nekas”, tas nozīmē, ka tu nekā nejūti, bet tu taču esi dzīvs cilvēks, nevis ledusskapis vai galds.
Mīļā Ieva, lai izklaide un humora izjūta kļūtu par neatņemamu tavas dzīves sastāvdaļu. Izklaidēties nenozīmē dzīvot pa krogiem vai ballītēm. Tas nozīmē aktīvi iesaistīties dzīvē, būt saskarsmē ar sevi un citiem cilvēkiem. Saredzēt skaisto. Arī humors turpmāk lai būtu tavs labākais draugs. Kā mazais rūķītis, kurš, iekārtojies tev aiz auss, liks smieties, kad tas būs iespējams. Tiesa, visu ar mēru. Priecājies, Ieva, tu to vari un proti!
Tevī ir daudz radošu spēju, tici tam. Nebaidies riskēt. Pilnveido savas zināšanas, lai palīdzētu sev un citiem. Tevī ir daudz Dieva dotās dāvanas, kāpēc tu tās tik reti ved tautās? Vēl man gribētos, lai tu sevi vairāk pažēlotu. Kā tāda, iekšēji sagurusi, varēsi palīdzēt citiem? Rūpējies par sevi vairāk, tad virs galvas iemirdzēsies zvaigznes.
Ej gulēt ne vēlāk kā pulksten 22.00. Dārgā, tev jāizguļas, lai no rīta pieceltos svaiga kā roze. Atceries, Dievs visu radījis ļoti labu. Viņš arī tavā dzīvē ir paredzējis daudz laba. Tev jāizguļas, nekādu problēmu naktī! Tu esi vienreizēja persona uz šīs zemes! No rīta nesteidzoties jāpaēd. Atceries, ka steiga neko labu nedos, katra maltīte ir neatkārtojama ar savu pirmreizīgumu. Tā ir svēta un jāpieņem ar pateicību, tāpat kā diena, kurā tu dzīvo.
Viss plūst un mainās kā upe, strauts, visa mūsu dzīve. Nekas nestāv uz vietas. Tāpēc vēlreiz saku – priecājies, Ieva! Ielaid savā sirdī gaišās domas, ēnas krīt tāpat. Saki vienmēr, ka tu esi radīta mīlestībai, saulei un cilvēkiem, kas ir ap tevi, saviem draugiem, tuviniekiem. Neaizmirsti par to! Parūpējies par sevi, par labu sarunu, par iespēju dalīties domās ar citiem. Es zinu, ka tu to vari! Tu esi malacis! Mazliet vairāk ticības, cerības, mīlestības, lai nāk mīlestība, kas pacieš daudz un pārklāj visu!
Dāvinu tev dzejoli, kuru depresijas brīžos (ceru, ka tādi tev neuznāks) palasīt.
Es esmu laba, tā pulkstenis zvana,
Es esmu laba, patiešām laba –
kā pasaule un liepa piesaulē.
Es pašā ziedēšanā, pašā skurbumā
kā vīna trauks līdz malām piepildīts.
Es esmu laba, es esmu laba –
Dzied debesis un lūpas piebalso.
Dzied pasaule, dzied pašas sirds
un priekā uzzied varavīksnes tilts!
Sevi mīlēdama un cienīdama, es pati – Ieva Pētersone
