Jā, gada abi gali ir balti, bet viducis zaļš. Tomēr, kad atskatās uz gada 12 mēnešiem, tajos nav tikai šīs abas krāsas.
Jā, gada abi gali ir balti, bet viducis zaļš. Tomēr, kad atskatās uz gada 12 mēnešiem, tajos nav tikai šīs abas krāsas. Tur ir visas – gaišās un tumšās, spožās un nogurdinošās. Esi minis pēdas baltā, tīrā sniegā, izgājis cauri dubļiem un netīram, pelēkam sniegam. Esi priecājies par plaukstošiem pumpuriem, esi bridis pa pļavu un ziedu dārziem, mielojies ar āboliem un priecājies par kartupeļu lielajiem bumbuļiem. Iekritis krāsainās rudens lapās un domās, un esi ļāvies gājputnu skumjajam atvadu kliedzienam.
Ir bijuši pelēki un vientuļi vakari, ir bijuši brīži, kad ar draugiem esi smējies līdz asarām un juties patiesi laimīgs. Kad atskaties atpakaļ, viss ir bijis, un viss ir tavs.
Bet, kad pienāk gada beigas, es cieši pie sirds piekļauju to, kas man ir un ko neviens nevar atņemt. Tās mazās lietiņas, tās skaistās vērtības, ko aizejošam gadam līdzi neatdodu. Arī jums es novēlu: sargājiet to, kas mīļš un dārgs. Neļaujiet tam aiziet un pazust. Sargājiet sevi un savus sapņus. Sargājiet mājas no ķildām un nemiera. Sargājiet mīļos no sāpēm un pārpratumiem. Sargājiet īstu draudzību. Savā sirdī glabājiet vietu, kur ienākt priekam. Sargājiet mīlestību! Patiesa tā atnāk tik reti. Jo, kamēr mīlestība nav ienākusi pa durvīm, māja ir tikai māja. Bet tā turpina staigāt mājai apkārt. Nauda, protams, var uzbūvēt lielisku namu, bet tikai mīlestība spēj to piepildīt ar mājas sajūtu. Arī piespiedu kārtā māju var uzturēt nevainojami tīru, bet tikai mīlestība un lūgšanas spēj veidot laimīgus tos, kas tev ir īpaši. Galu galā tieši mīlestība ir tā, kas liek visu darīt ar prieku un šai dzīvei piešķir krāsas.
Nav noslēpums, ka gada laikā nekas īpaši nemainās. Saule uzlec un noriet, un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes atkal no jauna uzlec. Visas upes turpina ieplūst jūrā, tomēr jūra no tā nekļūst pilnāka. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas jau ir noticis, tas atkal notiks. Arī pēc gadu mijas dienas būs tikpat garas un ceļi būs tikpat līkumoti. Atkal sagaidīs darbi un dienas steiga, būs jaunas rūpes un jauni prieki. Tomēr, tajā mirklī, kad debesīs iemirdzēsies svētku salūts, kad pulkstenis sitīs divpadsmit, kad kristāla glāzēs ielīs mirdzošs un putojošs šampanietis, es vēlos, lai uz mirkli mums ir sajūta, ka laime ir iespējama. Kaut īslaicīga, kaut bērnišķīga, kaut nedaudz sentimentāla. Es novēlu jums kaut vai mirkļa sirds ietrīsēšanos aiz prieka. Jo ir tik skaisti, ja viss jaunais sākas ar laimes sajūtu sirdī.
Lai jums laimīgs jaunais 2005.gads!
