Zobu tehniķe Inta Lase poliklīnikā strādā gandrīz 40 gadus. Viņa uzskata, ka protezēšana ir interesants darbs.
Zobu tehniķe Inta Lase poliklīnikā strādā gandrīz 40 gadus. Viņa uzskata, ka protezēšana ir interesants darbs.
“Pārējais darbs zobārstniecībā nav tik saistošs. Izraut no 32 zobiem vienu – tas nav tik interesanti,” domā I.Lase. Kļūt par mediķi viņu pamudināja ģimene un dakteris Eduards Žeidurs.
“Bet toreiz pat iedomāties nevarēju, ka būšu zobu tehniķe, jo iekšējo aicinājumu nejutu. Uzskatu, ka zobārstam ir jābūt ļoti sīkumainam cilvēkam. Tas, kurš vēlas dzīvē doties ar plašu vērienu un “kalnus gāzt”, nevar būt zobārsts un mierīgi nosēdēt darba krēslā.
Zobārstam ir jābūt līdzsvarotam, nedrīkst ļaut vaļu emocijām, jo tad var drebēt rokas! Es laikam esmu netipiska, bet no zobārsta man pašai nav bail,” saka I.Lase.
Viņa vērtē, ka agrāk zobārstniecība bija kolektīva darbs. “Kabinetā bija kopēja morāle, bija jubilāru sumināšana. Tagad man reizēm šķiet dīvaini, ka kabinetā jāstrādā vienai pašai. Manuprāt, tagad cilvēki ir kļuvuši savrupāki un zobārsti rajonā savstarpēji ļoti maz kontaktējas. Turklāt vēl joprojām Alūksnes rajonā trūkst zobārstu. Atminos – jau pirms daudziem gadiem mums Rīgā aizrādīja, ka Alūksnē ir garas rindas pie zobārstiem,” uzsver I.Lase.
Viņa priecājas, ka šo darba gadu laikā nav bijis konfliktu ar pacientiem. “Ja kādam ir sirdssāpes – varu uzklausīt arī tās! Es vēlētos, lai poliklīnika kā ārstniecības iestāde spēj pastāvēt arī turpmāk,” saka I.Lase.
