Kopš uzzināju, ka senajā Ilzenes muižas pilī, kas pamesta brūk kopš deviņdesmitajiem gadiem, kāds tomēr dzīvo, jau sen plānoju vientuļo un drosmīgo iemītnieku apciemot.
Ilzenes muižas pilskungs – tā gribētos dēvēt ilzenieti Imantu Kokarēviču, kurš viens pats četrdesmit gadus mitinās ļaužu pamestajā Ilzenes muižā, ienesot tajā dzīvību. Un varbūt tieši tāpēc pils vēl turas. Imanta kungs savos 82 gados tik veikli, cik vien atļauj senā kājas trauma un spieķis, pārvietojas pa pussabrukušo ēku, izrādot savu saimniecību, un ar nostaļģiju atminas dienas, kad pils bijusi rosības pilna. “Šī vieta man dod spēku,” teic ilzenietis un šīs dienas laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas” stāsta par savas pils spožumu un postu.
Reklāma