Estrogēnu nepietiekamība ir kaulu porainās daļas sairuma cēlonis.
(1.turpinājums)
Estrogēnu nepietiekamība ir kaulu porainās daļas sairuma cēlonis. Šajā gadījumā slimība izpaužas kā sāpes mugurkaulā un skriemeļu saspiešanās. Tāpēc sievietēm pēc 60 gadiem bieži vien mēdz būt nedaudz sakumpusi mugura. Nereti kritiena rezultātā rodas kaulu lūzumi. Otrā tipa osteoporoze skar arī vīriešus, bet izplatītāka ir sievietēm. Tā attīstās apmēram 70 gadu vecumā. Tās sekas ir gūžas kaula lūzums. Šī veida osteoporozes pamatā ir divi faktori: šūnas, kas nodrošina kaulu masas veidošanos, kļūst mazāk aktīvas; palielinoties epitēlijķermenīšu daudzumam, organismā trūkst
D vitamīna.
Izraisošie faktori
Osteoporozi izraisa ģenētiskais faktors, kalcija un D vitamīna deficīts organismā, hormonālās kontracepcijas trūkums, menopauze, kā laikā nav veikta hormonterapija, mazkustīgs dzīvesveids, kalsnums, smēķēšana, dažu antibiotiku iedarbība un nesabalansēts uzturs. Uztura izpētes rezultāti pierāda, ka cilvēki par maz uzņem kalciju un D vitamīnu, kas nepieciešams, lai notiktu kalcija asimilācija. Pētījumi liecina, ka apmēram 70 procenti sirmgalvju ar mazkustīgu dzīvesveidu cieš no D vitamīna trūkuma. Tam par iemeslu ir ne tikai nepareizs uzturs, bet arī nepietiekama sintēze – āda šo vitamīnu neizstrādā. Pieaugušajiem D vitamīna diennakts deva ir pieci miligrami, bet grūtniecēm un smaga fiziskā darba veicējiem 10 miligrami. Pretapaugļošanās tabletes ir estrogēni līdzekļi, kas ietekmē kaulus un samazina kalcija zudumus, kas teorētiski sākas jau 30 gadu vecumā. Konstatēts, ka 35 gadus vecām sievietēm, kas lieto tabletes, kaulaudi ir blīvāki nekā tām, kas šīs tabletes nelieto.
Savukārt menopauzes laikā uz osteoporozi vairāk ir tendētas kalsnās sievietes. Korpulentajām virsnieru dziedzeru izstrādātie androgēni var daļēji transformēties par estrogēniem un tādējādi radīt kauliem papildu aizsardzību pret kalcija zudumiem. Osteoporozi izraisa arī dažu zāļu iedarbība. Slimība sākas agrāk, ja ilgstoši tiek lietots kortizons, piemēram, pret astmu vai reimatisku iekaisumu. Osteoporozi veicina arī diēta, kurā ir pārāk maz kaloriju, kalcija un D vitamīna deficīts, pārmērīga alkohola lietošana un kafija (vairāk par piecām tasītēm dienā).
Ir jāārstējas
Ja pēc profilaktiskajiem pasākumiem (reglamentēts uzturs un hormonterapija pēc menopauzes) tik un tā konstatē osteoporozi, ir jāārstējas. Klasiskā, kompleksā vai pamīšus veicamā terapija paredz lietot kalciju, D vitamīnu, fosforu, fluoru, kalcitonīnu un bifosfontātus. Labības produktos esošās balastvielas un fitīns kavē kalcija uzsūkšanos. Arī no produktiem, kuros ir daudz skābeņskābes, kalcijs uzsūcas sliktāk. Jāraugās, lai organisma apgāde ar K vitamīnu būtu optimāla, jo tā galvenā nozīme ir veicināt asins recēšanu. K vitamīns piedalās arī bioloģiskās sistēmās, kas iekļauj kalcija fluorapatītu kaulu struktūrās. Dienā ar uzturu būtu jāuzņem 0,05 līdz 0,15 mikrogrami K vitamīna. Nozīmīgākie K vitamīna avoti ir nātres, spināti, ziedkāposti un kāposti. Savukārt nepieciešamā kalcija diennakts deva svārstās no 400 mikrogramiem ( līdz sešu mēnešu vecumam) līdz 1200 – 1500 mikrogramiem (grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu). Pastiprināta vārāmās sāls lietošana diētā veicina kalcija izdalīšanos ar urīnu, tāpēc cilvēkiem, kam ir osteoporoze, sāls daudzumu uzturā ieteicams samazināt. Ja gadiem ilgi un regulāri dzer divas līdz trīs tases kafijas dienā, tas veicina kalcija un magnija izdalīšanos ar urīnu. Kalcijs organismā asimilējas labāk, ja organisms to saņem nevis visu uzreiz, bet gan vairākās ēdienreizēs.
Uzņem no saules
Lai kalcijs asimilētos pareizi, tā attiecībai ar fosforu ir jābūt sabalansētai. Visspēcīgākie kauli ir tiem cilvēkiem, kuru organismā kalcija un fosfora attiecība ir 1 pret 1,7. Apmēram tāds kalcija un fosfora samērs ir zemenēs un valriekstos. Daudz fosfora ir alus raugā, sierā, sojas sēklās, šokolādē, zivīs, gaļā, olās jogurtā un citos. Pilnpiena biezpiens, lazdu rieksti, kāposti, burkāni, puravi un bietes ir tie produkti, kuros ir vislabākais kalcija, fosfora, magnija un kālija samērs. Jānodrošina, lai D vitamīna koncentrācija būtu pietiekama. Nelielā daudzumā D vitamīns ir dažādos uzturproduktos: zivju eļļā, tuncī, sardīnēs, sēnēs, cūkgaļā, vistas gaļā, aknās, sviestā, sierā un diedzētos kviešu asnos. D vitamīns ādā veidojas ultravioletā starojuma ietekmē.
