Ir diena pelēka, jo saule autā tīta…
Ir diena pelēka, jo saule autā tīta,
Tik zelta lietū atspulgs kvēl.
Un rudens melodiju spēlē zīļu
lietus,
un gribas ilgāk tajā klausīties.
Prieks atkal kūsā nogurušā sirdī,
Kāds ceļa posms noiets ir,
Un domu gājiens apstājies pie
zīlēm,
no kurām jaušams zemes spēks.
Ir diena pelēka, jo saule autā tīta,
Tik zelta lietū atspulgs kvēl.
Bet pāri Alūksnei ar vēja brāzmām
Jau atkal ražens zīļu lietus līst.
***
Raud debesis
Raud debesis pēc aizgājušās
laimes,
Pēc putniem, kuri siltās zemēs
skrēja.
Raud debesis par cilvēkbērnu
grēkiem
un viņu pazaudētā siržu siltuma.
Nav pateikts paldies par to laimes
mirkli,
kas tāpat vien uz brīdi piestāja.
Nav pateikts paldies vasarai
un saulei, un Radītājam, kas to
darīja.
Raud debesis un pilda mūsu sirdis,
Ar īgnumu, kas kļūst par ikdienu.
Raud debesis pēc aizgājušās
laimes,
kad Dievs vēl pats šo zemi
apstaigāja.
