To visu var attiecināt uz ķirbi. Vēl tagad Peru, ko uzskata par ķirbju dzimteni, dārzkopji lieto ķerras, kam par riteni izmantots plakanas formas ķirbis.
To visu var attiecināt uz ķirbi. Vēl tagad Peru, ko uzskata par ķirbju dzimteni, dārzkopji lieto ķerras, kam par riteni izmantots plakanas formas ķirbis. Savukārt Amerikas indiāņi no lieliem, saulē izkaltētiem ķirbjiem taisīja plostus.
Haiti salās ķirbji kādu laiku kalpojuši kā valūta. Vēl pagājušā gadsimta sākumā salas ziemeļu daļas valdnieks izsludinājis monopoltiesības uz ķirbju izmantošanu kā maiņas līdzekli, nosakot, ka viena ķirbja vērtība līdzinās franču frankam. Šodien Haiti salā ķirbim vairs nav naudas nozīmes, bet atmiņa par to saglabājusies pašreizējās naudas vienības “gurdi” nosaukumā, kas tulkojumā nozīmē “ķirbis”.
Arī ārstniecībā ķirbis pielietots jau seno civilizāciju sabiedrībās. Izrakumos atrastas liecības par to, ka Peru iedzīvotāji cieto ķirbja mizu izmantojuši ievainotu galvaskausu protezēšanai.
Ar vērtīgām vielām ķirbju miza spēj papildināt ķermeņa cietās daļas – kaulus, zobus, nagus un matus. Samaltas vai sarīvētas ķirbju mizas var pievienot jebkuriem vitamīnsalātiem vai ogu mērcēm. Turklāt mizas satur organisko želatīnu, kas nepieciešams kaulu locītavu, skrimšļu augšanai un reģenerācijai to bojājumu gadījumā.
Jāpiebilst, ka starp ķirbjaugiem indīgu nav, ēdami ir arī mazie dekoratīvie ķirbīši. Mazie dekoratīvie ķirbīši ir pat dziednieciski vērtīgāki nekā lielie ķirbji.
Glītie, suvenīriem līdzīgie ķirbju augļi satur daudz vairāk minerālvielu un bioloģiski aktīvo elementu.
