Zemessardzes 13.gadadienai veltītajā pasākumā pirmo reizi pasniedza Zemessardzes komandiera apbalvojumu – trīspakāpju medaļu “Par kalpošanu Zemessardzei”, kura dibināta, lai stimulētu zemessargu darbību un godprātīgu kalpošanu Zemessardzei.
Zemessardzes 13.gadadienai veltītajā pasākumā pirmo reizi pasniedza Zemessardzes komandiera apbalvojumu – trīspakāpju medaļu “Par kalpošanu Zemessardzei”, kura dibināta, lai stimulētu zemessargu darbību un godprātīgu kalpošanu Zemessardzei.
Šādu apbalvojumu saņēma viens zemessargs no katra bataljona, arī liepnietis 31.Balvu kājnieku bataljona 2.rotas vada virsseržants Ilgonis Pugejs.
“Protams, tas bija patīkami. Kad uzzināju par piešķirto apbalvojumu, radās neticība. Uzskatu, ka to varēja saņemt jebkurš, kas aktīvi darbojas Zemessardzē,” laikrakstam stāsta Ilgonis Pugejs.
I.Pugejs ir ārrindas zemessargs, ar Zemessardzi saistīts kopš 1992.gada. “1990.gadā atgriezos no dienesta, mācījos Rīgā. Biju arī barikāžu dalībnieks. Liepnā puiši aktīvi sāka darboties zemessardzē, arī man likās: nedrīkst stāvēt malā,” atklāj I.Pugejs. Viņš domājis – varbūt priekšroku dot militārajam novirzienam, taču grūti bijis pamest pirms armijas iesākto darbu “Lattelekomā”, kur viņš veic montiera pienākumus. “Neesmu cilvēks, kas mētājas no vienas vietas uz citu,” apgalvo I.Pugejs.
Viņš atceras, ka Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos ārrindas zemessargiem vajadzējis dežurēt uz robežas, iziet patruļās. “Tagad jāpiedalās militārā apmācībā, arī dažādos pasākumos jāatbild par kārtību,” uzsver I.Pugejs. Viņš uzskata, ka jebkuram cilvēkam, kam ir interese un vēlēšanās dzīvi saistīt ar militāru novirzienu, darbošanās Zemessardzē ir liels ieguvums, rodas priekšstats, ko nozīmē armija. “Daļa no tiem, kas deviņdesmitajos gados iestājās Zemessardzē, no tās aizgāja, bija tādi, kas tajā vīlās un palika ar aizvainojuma sajūtu. Man joprojām nav svešas izjūtas, kas raksturīgas karavīram. Mans pienākums ir kalpot valstij,” apgalvo I.Pugejs.
Zemessardze dibināta 1991.gada 23.augustā, kad pieņēma atjaunotās Latvijas likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Tas nosaka, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums – tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Patlaban Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kurā dien apmēram 450 profesionālā militārā dienesta karavīru un apmēram 11 000 zemessargu, kas savus dienesta pienākumus pilda no pamatdarba brīvajā laikā.
