Alūksniete Inese Alekse ir festivāla “Dziesma manai paaudzei” 2000.gada uzvarētāja. Tad viņa dziedāja Endrjū Loida Vēbera dziesmu “Memory”.
Alūksniete Inese Alekse ir festivāla “Dziesma manai paaudzei” 2000.gada uzvarētāja. Tad viņa dziedāja Endrjū Loida Vēbera dziesmu “Memory”.
Inese smej, ka dzied jau kopš brīža, kad sevi atceras. Savulaik viņa dziedāja Alūksnes ansamblī “Jukas”. Alūksnes mūzikas skolā ir apguvusi akordeona spēles māku. “Vēlējos mācīties klavierspēli, bet, kad iestājos mūzikas skolā, biju tam par vecu. Mamma man ieteica mācīties spēlēt akordeonu,” atminas I.Alekse.
“Dziesma manai paaudzei” viņa Alūksnē ir piedalījusies gandrīz visus gadus. “Man patīk izpildīt repertuāru latviešu valodā, jo tad vismaz ir izpratne par dziedāto. Arī šogad esmu iesniegusi dalībnieku anketu. Tagad ir bargāka dalībnieku atlase. Ja es varēšu uzstāties, izpildīšu grupas “Līvi” dziesmu “Zīlīte” vai Zigmāra Liepiņa dziesmu “Vēl ir laiks”.
2002.gadā festivālā uzstājos kopā ar alūksnieti Māri Šļivku, tomēr divatā dziedāt ir grūti. Toreiz mēs kopā bijām maz mēģinājuši , tad ir grūti izprast rīcību, ja, piemēram, pēkšņi aizmirstas vārdi. Mēs nedziedājām slikti, bet zinot, ka varēja būt labāk, otrreiz tā negribu,” stāsta I.Alekse.
Viņai ir grūti izskaidrot – kādēļ, bet agrāk viņai šis festivāls patika labāk.
“Varbūt tādēļ, ka tagad festivāls līdzinās konveijeram. Arī pavadošās grupas attieksme ir vienaldzīgāka. Bet es viņus izprotu, jo situācijas ir līdzīgas, jāspēlē viens un tas pats, tādēļ apnīk. Toties Freda asprātības festivālā noteikti nekad neaptrūks. Es domāju, ka viņš ir festivāla “rozīnīte”. Ja nebūtu tik atraktīva cilvēka kā viņš, tad festivāls nebūtu tik interesants. Manuprāt, Latvija viņu ir iemīlējusi. Viņš ir vienkāršs cilvēks un nelīdzinās citiem mūziķiem, kuriem nereti patīk aizvainot klausītājus. Protams, arī viņam ir mazas rupeklībiņas, bet tās nav aizskarošas,” uzskata I.Alekse.
Šogad I.Alekse Bulduros ieguva floristes specialitāti un pašlaik strādā Rīgā par floristi, jo puķes ir otrs viņas hobijs. “Sapņoju kļūt par estrādes dziedātāju. Gadu es mācījos Mūzikas koledžā, bet sapratu, ka opermūzika nesaista,” saka I.Alekse.
Festivāla organizatoriem viņa vēl izturību, rīkojot tik apjomīgu pasākumu. “Lai lielie uzņēmēji viņus atbalstītu! Ja tā būs, mēs apmeklēsim šo festivālu, jo ir vērts maksāt tik dārgo biļeti,” apgalvo I.Alekse.
