Voldemāra Ancīša Senču kalendārā lasu, ka jūlijā lielākie svētki bija Jēkabi. Ar Jēkabiem sākas labības pļauja.
Voldemāra Ancīša Senču kalendārā lasu, ka jūlijā lielākie svētki bija Jēkabi. Ar Jēkabiem sākas labības pļauja.
Čakls saimnieks bijis tas, kas uz Jēkabiem varējis cept pirmo jaunās maizes cepienu. Jēkabos vajadzēja būt sariestām kāpostgalvām.
Par Jēkabu mēdza teikt, ka tas ūdenī iemetot pirmo aukstuma akmeni, tāpēc, sākot ar Jēkaba dienu, peldēties vairs negāja. Ar šo dienu saistās arī dažādi ticējumi. Ja Jēkaba diena ir skaidra, būs laba raža, bagāti dārzi. Silts Jēkabs – auksti Ziemassvētki. Ja Jēkabi iekrīt jaunā mēnesī, rudzi tai rudenī sējami ar jauno , ja vecā mēnesī, tad ar veco sēklu.
Ar Jēkabu ciešā sakarā ir Annas jeb Saimnieču diena – 26.jūlijs. Jānis pasaulē ir visizplatītākais vīriešu, bet Anna – sieviešu vārds. Bībeles leģenda vēsta, ka šāds vārds bijis arī Dievmātes mātei.
Annās kāva pirmo aunu vai jēru, līdz Annām, ja nebija vecāku krājumu, bija jāiztiek bez gaļas. Annās sāka ēst pirmos kartupeļus. Jēkabi un Annas ir sensenās kāzu dienas. Annās atveda jauno saimnieci. Tā varētu izskaidrot, kādēļ Jēkabu sauc par Saimnieku dienu, bet Annas – par Saimnieču dienu. Ja Annās līst, būs tārpaini rieksti vai to nebūs nemaz. Ja Annas dienā līst, būs slapjš rudens un bagātīga sēņu raža.
