Kad citi vēl baudīja garās pēcjāņu brīvdienas, zemnieku saimniecības “Zīļi” saimnieks Aigars Bremze atsāka darbus. Kamēr nelīst lietus, jāsteidz gatavot skābbarība.
Kad citi vēl baudīja garās pēcjāņu brīvdienas, zemnieku saimniecības “Zīļi” saimnieks Aigars Bremze atsāka darbus. Kamēr nelīst lietus, jāsteidz gatavot skābbarība.
“Zīļu” saimnieki kopā ar nomas zemi apsaimnieko apmēram 120 hektārus. Saimniecības galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība. “Kad 1997.gadā pārnācām no Rīgas uz vectēva īpašumiem, mums bija tikai divas govis un divas teles. Nākamais pirkums bija piecas grūsnas teles no Nīderlandes. Pēc tam pirkām dažādus lopus no Siguldas, Krimuldas, Kocēnu pagasta. Šobrīd saimniecībā ir apmēram 70 lopi, no tām 40 ir slaucamas govis,” stāsta saimnieks.
A.Bremze skaidro, ka sākotnēji lopus turējuši nelielās kūtīs, kas atradās saimniecības teritorijā. “Pirms pusotra gada no Zemkopības ministrijas privatizējām kādreizējo arodvidusskolas fermu, kur pašreiz turam lopus,” norāda A.Bremze.
Pienu “Zīļu” saimniecība nodod akciju sabiedrībai “Valmieras piens”. “Ja piens atbilst prasībām, cena ir laba – vidēji 16 santīmi par litru. Pienu slaucam slaukšanas vadā. Šopavasar pārstrādājām barības programmu govīm, tādēļ ir pieaudzis arī izslaukums. Tas ir daudz lielāks, salīdzinot ar pagājušo gadu. Saimniecībā ir četras govis, kuras dod apmēram 40 litrus dienā,” atklāj zemnieks.
A.Bremze saka, ka nākamgad ir plānots paplašināt saimniecību, iespējams pat līdz 120 lopiem. Saimnieks cer, ka no Eiropas strukturālo fondu finansējuma izdosies iegādāties tehniku, jo tās pašreiz saimniecībā trūkst. “Saimniecībai piederošā tehnika ir novecojusi, bieži vien nepieciešams to remontēt. Nereti to nākas aizņemties no citiem saimniekiem,” stāsta A.Bremze, piebilstot, ka tehnika bieži vien kavē darbus. “Līdz Jāņiem triju dienu laikā bijām iecerējuši piepildīt 200 tonnas lielu skābbarības bedri. Tomēr mūsu nodomus kavēja gan lietus, gan arī tehnika, tādēļ arī pēc Jāņiem jāturpina skābbarības gatavošana,” stāsta “Zīļu” saimnieks.
A.Bremze saka, ka zemniekam nav ne brīvdienu, ne atvaļinājuma. “Pat Līgo vakarā strādājām līdz vēlam vakaram, bet pēc svētkiem, kad citi vēl atpūtās, mēs jau ķērāmies pie darba. Zemniekam darba ir daudz visu gadu, sevišķi vasarā,” spriež A.Bremze. Viņš stāsta, ka šobrīd jāsagatavo skābbarība, bet pēc tam būs jāsāk pļaut siens.
