Šis gads ar brīvdienām neskopojas, teju visu pagājušo nedēļu liela daļa sabiedrības varēja nodoties vasarīgām baudām.
Šis gads ar brīvdienām neskopojas, teju visu pagājušo nedēļu liela daļa sabiedrības varēja nodoties vasarīgām baudām. Arī Latvijas politikas olimpā iestājās mierīgāki laiki. Brīvdienās iedzīvotāju uzmanību piesaistīja divas citas lietas, proti – gaidāmie laika apstākļi un futbols.
Kamēr viena daļa iedzīvotāju turpina sūkstīties par mitrā laika ietekmi uz mazdārziņu ražu, tikmēr otra daļa var paust savas emocijas pie televīzijas ekrāniem, skatoties Eiropas čempionātu futbolā. Par spīti mainīgajiem laika apstākļiem, nosvinēti kārtējie Līgosvētki. Domājams, ka dzīve Eiropas Savienībā neatradinās arī turpmākās paaudzes svinēt šos sentēvu svētkus, neskatoties uz Briseles regulām par siera rituļa lielumu vai alus rūgtumu.
Iereibušo vadītāju medības atmaksājas
Aizvadītajās pirmssvētku dienās, kā arī svētku laikā Latvijā turpinājās aktīva kampaņa pret auto vadīšanu alkohola reibumā. Jau vairākus gadus līdzās Ceļu policijas aktivitātēm uz Latvijas ceļiem iesaistās arī masu informācijas līdzekļi. Pēdējos gados šādas kampaņas ir devušas rezultātu, jo autovadītāji apzinās, ka sēšanās pie stūres ar prāvu promiļu krājumu asinīs ir pārāk dārgs prieks. Lielākā daļa šoferīšu iedomājas tikai par šāda brauciena finansiālo zaudējumu pusi, nevis veselības vai dzīvības apdraudējumu.
Domāju, ka īpaši nopelni šajā jomā ir Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu brigādei, kas pastāvīgi seko Ceļu policijas reidiem un nekaunas publiskot iereibušo autovadītāju sejas. Šajā sakarā par masu informācijas līdzekļu “upuriem” nekļūst tikai ierindas pilsoņi. Pirms pāris gadiem šādu “godu” izpelnījās arī septītās Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.
Vai Dievmāte svētīs arī Latviju?
Pirms iedzīvotāji devās piekopt sentēvu pagāniskās tradīcijas Līgosvētkos, Latvijas pareizticīgie un citi interesenti Rīgas Pareizticīgo katedrālē varēja aplūkot Tihvinas Dievmātes ikonu, kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām dievbildēm pasaulē. Lai aplūkotu ikonu, izveidojās milzīgas rindas Rīgas centrā, kas liecina, ka reliģija arī mūsdienās ir ietekmīga tautsaimniecības nozare. Līdz šim neviena mākslas izstāde nav spējusi sapulcināt tik lielu interesentu pulku Rīgas ielās.
Neskatoties uz šī notikuma reliģisko nozīmību, tam ir arī politisks zemteksts. Otrajā Pasaules karā no Krievijas izvestā ikona, tagad no ASV atgriezusies Krievijā ar Latvijas uzņēmēja palīdzību. Tādējādi popularizējot biznesmeņa vārdu sadarbības partneru vidū un tuvinot Latvijas un Krievijas valdības. Šaubos, vai mūsdienu politikā dārgas dāvanas veicina labas starpvalstu attiecības. Ir skaidrs, ka lielākajā daļā sabiedrības ekonomiskās un politiskās intereses ir primārais rīcības stimuls, nevis kristīgās pasaules morāles principi.
Skolnieki vēlas pelnīt
Nav noslēpums, ka iespēja nopelnīt vasaras brīvlaikā ir daudzu skolnieku sapnis, tomēr realizēt šādu nodomu ir bijis diezgan grūti. Lielākā daļa jauno strādāt gribētāju atrod darbu ar vecāku vai paziņu palīdzību, tomēr, sākot ar šo vasaru, šī jautājuma risināšanā iesaistījusies arī valdība, daļēji finansējot pusaudžu algu kādā no uzņēmumiem. Tikai apmēram pusei no pusaudžiem, kas pieteikušies Nodarbinātības valsts aģentūras skolnieku nodarbinātības pilotprojektā, būs iespējams atrast darbu, jo valsts finansējums ir ierobežots.
Vismazāk pieprasītā nodarbe no pusaudžu puses ir darbs lauksaimniecībā. Mūsdienu jaunatnei zemeņu lasīšana un tīrumu kaplēšana nav tās saistošākās nodarbes. Ir izveidojies priekšstats, ka strādāt lauksaimniecības jomā var tikai ārvalstīs, kur samaksa ir daudz lielāka nekā Latvijā. Turklāt jaunām meitenēm pievilcīgāk liekas strādāt apkalpojošajā sfērā. Darbs vasaras alus dārzā un kafejnīcā ir daudz pievilcīgāks nekā cīņa ar nezālēm biešu laukā.
