Kad kārtējo reizi mani kaķu meitene nakts vidū pamodināja, lai es kopā ar viņu un viņas jau pieaugušo meitu mielotos ar kādu dienā paslēptu gardumu, aizdomājos par dzīvnieku nesavtību, ko viņi dāvā cilvēkam.
Kad kārtējo reizi mani kaķu meitene nakts vidū pamodināja, lai es kopā ar viņu un viņas jau pieaugušo meitu mielotos ar kādu dienā paslēptu gardumu, aizdomājos par dzīvnieku nesavtību, ko viņi dāvā cilvēkam. Atmiņā palicis atgadījums no agras bērnības par kādu citu kaķenīti.
Kā viņa ieradās mūsmājās, nemāku pateikt. Mēs toreiz dzīvojām laukos. Tur jau kaķi nebija retums. Zinu tikai vienu, ka kaķenīte par saimniekiem bija izvēlējusies mūsu ģimeni. Pareizāk sakot, manu mammu ar trīs mazgadīgiem bērniem. Abi lielākie gāja skolā, bet man vēl pāris ziemas bija jāpaciešas. Grietiņa, tā mēs nosaucām jauno iemītnieci, ar savu klātbūtni neapgrūtināja. Vakarā apstaigājusi dzīvokli, tā aizgāja savās nakts gaitās.
Mūsu ģimenē ienāca nelaime – saslima mamma. Bija jau pavasaris, ziemas krājumi gāja uz beigām un cita spēcinoša ēdamā naudas trūkuma dēļ nebija. Tolaik arī pilsētā nekā nevarēja nopirkt. Mēs kaut kā paēdām, bet mammai pēc plaušu karsoņa tik viegli nebija. Ārsts bija ieteicis spēcinošu, olbaltumvielām bagātu uzturu.
Grietiņa no mammas neatgāja ne soli un gulēja tai uz krūtīm. Pēc ārsta apciemojuma viņa domīgi sēdēja istabas vidū, tad izgāja laukā. Netālu no mūsu mājas bija upīte. Vasarā sekla, bet pavasarī pārplūda. Uz turieni devās Grietiņa. Rīta agrumā viņa, klusu ņaudēdama, prasījās istabā un piegāja pie mammas. Viņa nolika pie kājām lielu zivi.
No tās dienas Grietiņa cītīgi “makšķerēja”. Vēlāk ārsts apliecināja, ka mammai veselība strauji uzlabojusies un trokšņi pazuduši. Tā mēs Grietiņas nesavtīgās rīcības dēļ nepalikām bāreņi pirms laika.
Vēlāk brālis teica, ka Grietiņai ir kaķēni, taču tos mēs neredzējām. Arī tādas zivis viņam ar citiem zēniem nelaimējās nomakšķerēt. Grietiņas nesums bija kaut kas īpašs. Kad atkal tikām pie naudas, gotiņa deva pienu, bet Grietiņa pazuda. Ilgi gaidījām, tomēr viņa neatgriezās. Kā atnāca, tā arī pazuda. Tikai ne atmiņās.
